Uzturs un Jaunā laikmeta domāšana

 Mīļie vecāki!

Drustu tautskolas nolikumā kā viens no galvenajiem skolas darbības uzdevumiem ir minēts sekojošais: „nodrošināt skolas bērniem tikumiski - ētisko izglītību, kas balstīta uz tādām cilvēciskām pamatvērtībām, kā Mīlestība, Patiesība, Taisnība, Nevardarbība, Miers un Harmonija.

Šāds uzstādījums sasaucas arī ar kristiešu 5. bausli: Tev nebūs nokaut!

Tāpēc ētiski morālu apsvērumu dēļ tautskolā  bērniem skolas kopgaldā nepiedāvā gaļas izstrādājumus.

 Turklāt mūsu skola viennozīmīgi iesaistās dabas aizsardzības un eko-skolu sistēmā un būs veselīga dzīvesveida veicināšanas skola, tāpēc gaļas izstrādājumu lietošanas veicināšana būtu pretrunā ar šo filozofiju un vērtībām. Pēc runāšanas par atbildību pret vidi un dzīvnieku aizsardzību, cieņu pret dzīvību, mīlestību, godīgumu un taisnīgumu, ieraudzīt  šķīvju rindās slejamies 40 kūpošus vistas stilbus, un izlikties, ka nesaprotam, kas tas ir, būtu melīgi, turklāt bērnu acīs apšaubītu visa skolā mācītā patiesumu.

 Jāuzsver, ka skola  ar šo soli  nekādā mērā negrasās ietekmēt ģimenes ēšanas paradumus mājās vai ārpus skolas. Nav runa par aizliegumiem vai piespiešanu - bez īpašas teoretizēšanas mūsu skola vienkārši nepiedāvā, tas ir, „neceļ galdā” produktus, kas ir iegūti nokaujot.  

Pašlaik internetā un grāmatveikalos pieejams plašs literatūras klāsts par šo tēmu. Internetā ir pieejamas filmas par dzīvnieku turēšanas un kaušanas brutālajiem apstākļiem. Lūdzam vecākus iedziļināties šajā jautājumā un vajadzības gadījumā arī atbilstoši paskaidrot bērnam, kāpēc uz skolas pusdienu galda nav kotlešu un cīsiņu.

 Viens no būtiskajiem argumentiem var būt fakts, ka mūsdienās sabiedriskajā ēdināšanā nemaz nav pieejami dabiski mājlopu produkti. Gaļas paātrinātai iegūšanai fermās dzīvniekus piebaro ar speciālām mākslīgām piedevām un regulāri iešļircina antibiotikas. Turklāt iegūto gaļu labākam izskatam vai uzglabāšanai apstrādā ar konservantiem un ķimikālijām. Tās ar gaļas produktiem nonāk cilvēka organismā, izraisot tādas gaļēdāju nācijām tipiskas slimības kā vēzis, sirds-asinsvadu saslimšanas un dažādas mutācijas.

 Turklāt jāatceras, ka pat industriāli visattīstītākajās valstīs tieksme regulāri lietot pārtikā gaļu ir ne vairāk kā simts gadus sena. Tā sākusies ar ledusskapju un konservantu ieviešanu un ir tipiska tikai 20. gs. patērētāju sabiedrības modelim.

Nevar noliegt faktu, ka arī augu valsts un piena produkti cilvēku var pilnībā nodrošināt ar visām vielām, kas jāuzņem ar uzturu. Gaļā nav  tādu vielu, kas nebūtu atrodamas citos produktos, jo arī dzīvnieki taču visas uzturvielas tiešā veidā uzņem no augiem. Cilvēks – tāpat kā lielākā daļa dzīvnieku – visas vielas, kas jāuzņem ar uzturu, var uzņemt ar augu valsts, turklāt tas ir veselīgi, ērti un lēti. Protams, tas nozīmē zināmu paradumu maiņu un kulināro prasmju papildināšanu.

 

Runājot no ētikas principu viedokļa: ir pretdabīgi un vardarbīgi  kaušanai audzēt tieši miermīlīgos dzīvniekus, kas paši neēd citus dzīvniekus, bet pārtiek tikai no augiem. Kāpēc neēd vilkus un tīģerus, kas varētu šķist plēsējiem taisnīgs sods, bet kauj miermīlīgās, naivās un paklausīgās govis, cūkas un aitas, kuras spēj attīstīt mīlestības un pieķeršanās jūtas?

Neētiski un pretdabīgi ir arī masveida dzīvnieku turēšanas apstākļi un nogalināšana šausminoši modernajās lopkautuvēs. Cilvēce nekad neiemācīsimies izprast citu cilvēku ciešanas, karu un naida anatomiju, ja neiemācīsimies saskatīt, kāda nežēlība tiek nodarīta dzīvniekiem – sākot ar mākslīgo apaugļošanu, nežēlīgu kastrēšanu, stimulēšanu ar hormoniem, mehanizētu nobarošanu, kustību ierobežošanu, elektriskās strāvas sitieniem, pārvadāšanu, mokošo ceļu uz lopkautuvi, brutālu nokaušanu....

Pitagors, kas ir slavena autoritāte ģeometrijā, matemātikā un filozofijā, teica: „Mani brāļi! Neaptraipiet savus ķermeņus ar grēcīgu ēdienu! Mums ir graudi, mums ir āboli, no kuru smaguma zemu noliecas ābeļu zari, un vīnogulājos briestošas vīnogas. Mums ir smaržīgas zāles un dārzeņi, kurus uz uguns var izvārīt mīkstus. Netrūkst piena un medus, kas smaržo pēc ziediem. Zeme mums dāvā bezgala daudz bezgrēcīga ēdiena. Mūsu galdiem nav jābūt aptraipītiem ar asinīm un nogalināšanu; tikai plēsīgi zvēri apmierina savu izsalkumu ar gaļu. Lielākā daļa dzīvnieku pārtiek no zāles.” Pitagors uzskatīja, ka ”kamēr vien cilvēks turpinās nonāvēt dzīvniekus, tikmēr viņi nogalinās arī viens otru. Tas, kurš sēj iznīcību un sāpes, nespēj ievākt prieku un laimi”.

Līdz 20. gs. vidum cilvēkus, kas atteicās uzturā lietot gaļu, sauca par pitagoriešiem.

Šāda filozofiski morāla dzīves izpratne bijusi lielākajai daļai pasaules izcilāko prātu:  viņu vidū Sokrāts, Platons, Plutarhs, Leonardo da Vinči, Montēņs, Džons Miltons, Izaks Ņūtons, Voltērs, Bendžamins Franklins, Žans Žaks Ruso, Ralfs Valdo Emersons, Ļevs Tolstojs, Džordžs Bernards Šovs, Rabindranats Tagore, Mahatma Gandijs, Alberts Šveicers, Alberts Einšteins un daudzi jo dzudzi citi zinātnieki, izgudrotāji un kultūras dižgari.

Pitagorisms jeb kā saka mūsdienās, veģetārisms ir būtisks solis pretī labākai sabiedrībai.

Mahatma Gandijs, pasaules izcilākais humānists, domāja:  ”Garīgās pilnveidošanās ceļā ir pakāpe, kurā mums jāpārtrauc nogalināt dzīvas būtnes savu miesisko vajadzību apmierināšanai”.
”Par nācijas diženumu un morālo progresu var spriest pēc tā, kā tā izturas pret  dzīvniekiem”.

Alberts Einšteins, izcilākais 20. gs. zinātnieks fiziķis apgalvoja:  ”Nekas cits neatstās labvēlīgāku iespaidu uz cilvēka veselību un nepalielinās izdzīvošanas iespējas dzīvībai uz zemes, kā vien veģetāra pārtika”.

Tomass Edisons, zinātnieks un uzņēmējs, fotogrāfiju, kinokameru un ilgi noturīgo, praktisko elektrisko spuldzīšu izgudrotājs: ”Esmu veģetārietis un atturos no alkohola; šādi spēju pilnībā izmantot savu smadzeņu potenciālu”.

Leonardo da Vinči, gleznotājs un zinātnieks ar enciklopēdiskām zināšanām dažādās jomās:   ”Ļoti agri es atsacījos no gaļas, un pienāks diena, kad dzīvnieku nogalināšana būs ārpus likuma, līdzīgi kā šodien ārpus likuma ir nogalināt vienam otru”.

Romēns Rolāns, dramaturgs, novelists, esejists, mākslas vēsturnieks: ”Neiecietība pret dzīvniekiem un neiejūtība pret to ciešanām, manuprāt, ir viens no smagākajiem grēkiem un sakne visām cilvēku perversijām. Ja cilvēks rada tik daudz ciešanu, kādas tiesības tam ir žēloties par savējām?”

Plūtarhs,   vēsturnieks, filozofs – morālists:  "Varētu jautāt, kāda iemesla dēļ Pitagors atturējās no gaļas, bet es drīzāk gribētu uzdot jautājumu, kā cilvēkam vispār ienāca prātā ar savu muti nogaršot asinis un likt pie lūpām miruša dzīvnieka miesu. Kas viņus piespieda likt uz galda miroņus un nosaukt to par ēdienu? Pārtikt no tā, kas agrāk bija elpojis, māvis vai blējis, kustējies un dzīvojis?"

 

(vairāk var lasīt www.vegetarisms.lv)

Paradums ēst gaļu un sakarības ar vides problēmām, nabadzību, badu

 

Daudzi zinātnieki, ekonomisti un ekologi pašlaik iestājas par veģetārismu kā līdzekli bada, nabadzības un vides problēmu risināšanai uz mūsu planētas.

Lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, kas dod 1 kilokaloriju, tiek izmantoti augu izcelsmes produkti, kas spēj dot vidēji 29 kilokalorijas, – šī attiecība, saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta datiem, ir 1:14 pienam, 1:26 olām un 1:54 liellopu gaļai. Aptuveni 90 procentus no augu barības zālēdāji dzīvnieki izmanto savai vielmaiņai, un tikai 10 procenti no barības tiek pārvērsti dzīvnieku ķermeņa struktūrās. Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošana ir daudzreiz neefektīvāka par graudaugu, dārzeņu un augļu audzēšanu, it īpaši industrializētajās fermās attīstītajās valstīs.

“Gaļas lopu masveida audzēšana ir viens no galvenajiem nopietnāko vides problēmu cēloņiem, un ir nepieciešama steidzama rīcība, lai glābtu situāciju,” vēstīts Apvieno Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ziņojumā, kas tika publicēts 2006. gada novembrī un kura pilnais teksts ir pieejams internetā.

 Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) apkopotā informācija atklāj, ka lopkopības nozare rada vairāk globālo sasilšanu izraisošo gāzu nekā viss pasaules transports, kopā ņemot. Lopkopības vajadzībām šobrīd tiek izmantoti 30 procenti visas sauszemes un 70 procenti lauksaimniecības zemju. Lopkopības nozare pasaulē ir galvenais mežu izciršanas iemesls.

ANO brīdina, ka lopkopība, visticamāk, ir arī galvenais ūdens piesārņojuma avots un galvenais ūdens patēriņa pieauguma veicinātājs. Lopkopības radītā ūdens piesārņojuma dēļ cilvēcei nākas saskarties ar tādām problēmām kā “mirušās” zonas piekrastes ūdeņos, koraļļu rifu iznīkšana, cilvēku veselības pasliktināšanās, rezistence pret antibiotikām u.c. ANO ziņo, ka, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs mājlopiem tiek izbaroti 50 procenti no visām saražotajām antibiotikām, kuras caur gaļu un pienu vēlāk nonāk cilvēku organismā.

 

Attīstītajās valstīs mājlopiem tiek izbarota lielākā daļa no ikgadējās labības ražas. Aptuveni 90% sojas, 80% kukurūzas un 70% graudu ražas apēd fermas dzīvnieki, lai gan augu izcelsmes produkti bez dzīvnieku starpniecības ar uzturu varētu nodrošināt daudz lielāku cilvēku daudzumu nekā pašreiz.

Veģetārieša pabarošanai tiek izmantots daudzreiz mazāk augu, mazāka zemes platība, mazāk ūdens, kā arī mazāk pesticīdu un herbicīdu nekā visēdāja pabarošanai. Dabas resursus, kas tiek izmantoti gaļas lopiem paredzētās lopbarības audzēšanā, var izmantot daudzreiz efektīvāk, piemēram, pārtikas graudu audzēšanā. Efektīvāka resursu izmantošana nozīmētu lētāku pārtiku, kuru varētu atļauties arī pasaules visnabadzīgākie iedzīvotāji.

 

Worldwatch institūts uzskata, ka “ievērojams gaļas patēriņa samazinājums attīstītajās valstīs uzlabotu sabiedrības veselības stāvokli un atvieglotu veselības aprūpes sistēmas darbību; mazāki mājlopu ganāmpulki nozīmētu mazākas ganību un labības tīrumu platības, kas ļautu atjaunoties lauksaimniecības resursu bāzei. Pasaules iedzīvotāju skaitam pieaugot, gaļas patēriņa samazinājums ļautu efektīvāk izmantot ūdens un zemes resursus, kuru daudzums uz vienu cilvēku nepārtraukti rūk, tajā pašā laikā augu valsts izcelsmes produkti kļūtu pieejamāki bada skartajās valstīs”.

Speciālisti uzsver, ka “dzīvnieku olbaltuma ražošanai ir nepieciešams vismaz astoņas reizes vairāk fosilā kurināmā nekā augu olbaltuma ražošanai, lai gan iegūtais dzīvnieku olbaltums ir tikai 1,4 reizes barojošāks par tādu pašu augu olbaltuma daudzumu”.

 

Veģetārs uzturs nespēj likvidēt visas augšminētās problēmas, taču atteikšanās no gaļas un dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa samazināšana var dot nozīmīgu ieguldījumu nabadzības un bada mazināšanā, kā arī vides problēmu risināšanā.
 

 

Pazīstami cilvēki, kas nelieto gaļu

Par zvaigzītēm pie vārdiem: * – vegāni (nelieto arī olas un pienu)
** – daļēji veģetārieši, uzturā lieto zivis
LATVIJĀ
Šeila Andersone            – modes māksliniece
Jānis Brizga                    – zaļais aktīvists; biedrības “Zaļā brīvība” un Vides konsultatīvās padomes vadītājs
Andris Buiķis**             – habilitētais matemātikas doktors, profesors, mistiķis
Santa Didžus                 – aktrise, “Māmiņu kluba” vadītāja
Dons                            – mūziķis
Elita Drāke                    – kluba “Emergo” dibinātāja un prezidente
Viesturs Dūle                 - mūziķis, filmu režisors, producentu grupas “Mēmais šovs” vadītājs
Andris Freidenfelds jeb Fredis – dziedātājs, aktieris, komiķis un Radio SWH dīdžejs.
Kristīne Garklāva           – LNT ziņu moderatore
Silva Golde                   – politiķe, bijusī LR izglītības un zinātnes ministre
Arnis Heidemanis jeb Nataradža – datorgrafiķis, mūziķis, grupas “Ramadance” dalībnieks
IndyGo                         – grupas mūziķi Linda Ikauniece, Mārtiņš Vaters, Andrejs Verza, Jānis  Volkinšteins
                                          un menedžere Zane Volkinšteine
Voldemārs Irbe jeb Baskājis Irbīte (1893-1944) – gleznotājs
Pēteris Kļava                  – bērnu ārsts, reanimatologs, anesteziologs
Kaspars Korbs             – triatlonists, Latvijas Triatlona federācijas viceprezidents, SIA “Dommo” komercdirektors
Adrians Kukuvass          – dziedātājs un komponists
Māra Ķimele                 – teātra režisore, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere
Jānis Lūsēns**                – komponists
Laima Muktupāvela        – rakstniece un publiciste
Ģirts Nagainis                – TV režisors
Oskars Peipiņš              – psihoterapeits, ārstniecības un dziedniecības centra “Akvilona” vadītājs
Rihards Pīks                   – politiķis, Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais LR kultūras ministrs un LR ārlietu ministrs
Uģis Polis                      – “European Hit Radio” dibinātājs un vadītājs
Inese Ramute                 – Valmieras Drāmas teātra aktrise
Dita Rietuma                 – kinokritiķe
Kaspars Roga**            – mūziķis (“Prāta vētras” bundzinieks) un režisors
Āris Rozentāls               – Dailes teātra aktieris
Mārtiņš Rubenis             – kamaniņu sportists, Ziemas Olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs
Arnis Šablovskis             – publicists, ceļotājs, misionārs
Henrieta Švāne              – teātra kritiķe
Bruno Šulcs                   – augstkalnu riteņbraukšanas aizsācējs Latvijā, grāmatu autors; uzstādījis pasaules rekordu, nobraucot ar velosipēdu no Elbrusa abām virsotnēm
Laima Vaikule                – dziedātāja un aktrise
un daudzi citi
PASAULĒ
A
Braiens Adamss* – kanādiešu rokmūziķis
Billijs Aidols – britu rokmūziķis
Džesika Alba – amerikāņu aktrise
Deimons Albarns – britu mūziķis, grupu “Blur” un “Gorillaz” dalībnieks
Muhameds Alī – par visu laiku labāko smagsvara bokseri dēvētā boksa leģenda
Hanss Kristians Andersens – 19. gs. dāņu literāts
Džiliana Andersone* – amerikāņu aktrise, seriāla “X-Files” galvenās varones atveidotāja
Pamela Andersone* – kanādiešu aktrise, modele un grāmatu autore
B
Bridžita Bardo – franču aktrise un modele
Deivids Bovijs – britu mūziķis un aktieris
Aleks Boldvins – amerikāņu aktieris, režisors un producents
Orlando Blūms – britu aktieris
Šarlote Brontē – 19. gs. britu literāte
Pīrss Brosnans – īru / amerikāņu kinoaktieris
Džordāno Bruno – 16. gs. itāļu filosofs, literāts un okultists
Keita Buša – dziedātāja un komponiste, viena no 20. gadsimta visietekmīgākajām mūziķēm
C
Bendžamins Cefenaija* – angļu izcelsmes rastafari dzejnieks un mūziķis
Džons Čepmens – misionārs un ekologs, kas ar savu darbu kļuva par Amerikas leģendu, pazīstams arī kā Johnny Appleseed
D
Elena Dedženeresa* – amerikāņu komiķe, TV šova vadītāja un aktrise
Des’ree – britu mūziķe
Princese Diāna – Velsas princese no 1981. līdz 1996. gadam
Bobs Dilans – amerikāņu rokmūziķis un dzejnieks
Janešs Drnovšeks* – bijušais Dienvidslāvijas un vēlāk arī Slovēnijas prezidents
Deivids Duhovnijs – amerikāņu aktieris, seriāla “X-Files” galvenā varoņa atveidotājs
Deniels Džonss* – austrāliešu rokmūziķis, grupas “Silverchair” dalībnieks
E
Liza Edelšteina – amerikāņu aktrise un dramaturģe
Tomass Alva Edisons – amerikāņu izgudrotājs
Alberts Einšteins – fiziķis, dēvēts par 20. gadsimta ievērojamāko zinātnieku
Fiona Epla* – amerikāņu dziedātāja
Omars Epss – amerikāņu aktieris
F
Hoakins Fīnikss* – amerikāņu kinoaktieris
Rivers Fīnikss* – amerikāņu kinoaktieris
Joška Fišers – vācu politiķis
Bendžamins Franklins – amerikāņu valstsvīrs, zinātnieks un publicists
Gerijs Frensione* – amerikāņu jurists un filosofs, specializējies dzīvnieku tiesību teorijā
G
Pīters Gabriels – britu mūziķis, bijušais grupas “Genesis” dalībnieks
Maneka Gandijs* – indiešu politiķis, dzīvnieku tiesību aktīvists
Mahatma Gandijs – indiešu garīgais līderis un politiķis
Alens Ginsbergs – amerikāņu dzejnieks
H
Vudijs Harelsons* – amerikāņu kinoaktieris
Džordžs Harisons – britu mūziķis, grupas “The Beatles” dalībnieks
Dastins Hofmans – amerikāņu kinoaktieris
I
Natālija Imbruglija – Austrālijas dziedātāja, modele un aktrise
Klints Īstvuds* – amerikāņu aktieris, kinorežisors, producents un komponists
J
Toms Jorks* – britu mūziķis, grupas “Radiohead” dalībnieks
K
Francs Kafka – čehu rakstnieks
Entonijs Kīdiss* – amerikāņu rokmūziķis, grupas “Red Hot Chili Peppers” dalībnieks
Konfūcijs – ķīniešu filosofs
Sāra Konora – vācu dziedātāja, komponiste un dejotāja
Lenijs Kravics – amerikāņu dziedātājs
Penelope Krūza – amerikāņu aktrise
L
Ennija Lenoksa – skotu izcelsmes mūziķe, bijusī grupas “Eurythmics” dalībniece
Džons Lenons – angļu mūziķis, grupas “The Beatles” dalībnieks
Džareds Leto – amerikāņu kinoaktieris un mūziķis, grupas “30 Seconds to Mars” dalībnieks
Karls Lūiss* – amerikāņu atlēts, kurš guvis 9 olimpiskās zelta medaļas, dēvēts par visu laiku izcilāko sportistu
M
Tobijs Magvairs – amerikāņu aktieris
Stella Makartnija – angļu modes dizainere
Pols Makartnijs – britu mūziķis, bijušais grupas “The Beatles” dalībnieks, visveiksmīgākais komponists popmūzikas vēsturē
Sofija Marso – franču aktrise
Bobs Mārlijs – jamaikiešu mūziķis
Kriss Mārtins – britu mūziķis, grupas “Coldplay” dalībnieks
Rikijs Mārtins – puertorikāņu mūziķis
Braiens Mejs – britu astrofiziķis un rokmūziķis, grupas “The Queen” dalībnieks
Moby* – amerikāņu mūziķis
Mišels de Montēņs – 16. gs. franču filosofs
Toms Morello – aktīvists un grupas “Rage Against The Machine” dalībnieks
Morisejs – angļu dziedātājs un komponists
Alanisa Morisete* – kanādiešu/amerikāņu mūziķe
O
Joko Ono – britu mūziķe un māksliniece
Šineida O’Konora* – īru mūziķe

P
Pink – amerikāņu dziedātāja
Pitagors – sengrieķu matemātiķis un filosofs, saukts par “skaitļu tēvu”
Breds Pits – amerikāņu kinoaktieris
Platons – sengrieķu filosofs, rakstnieks, Atēnu akadēmijas dibinātājs
Plūtarhs – romiešu vēsturnieks
Natālija Portmane* – amerikāņu aktrise
Prinss – amerikāņu mūziķis
R
Roberts Redfords – amerikāņu kinorežisors, aktieris un producents
Toms Rīgens* – amerikāņu filosofs, specializējies dzīvnieku tiesību teorijā
Romēns Rolāns – franču literāts
Zaks de la Roša – amerikāņu rokmūziķis, bijušais grupas “Rage Against The Machine” dalībnieks
S
Alīsija Silverstone* – amerikāņu kinoaktrise
Pīters Singers* – austrāliešu filosofs, specializējies dzīvnieku aizstāvības ētikā
Stīvens Sīgals – amerikāņu aktieris, producents, režisors, cīņas mākslu meistars, filantrops un mūziķis
Sokrats – sengrieķu filosofs
Maikls Staips – amerikāņu mūziķis, grupas “R.E.M.” dziedātājs
Ringo Stārs – britu mūziķis, bijušais “The Beatles” bundzinieks
Emanuels Svedenborgs – 18. gadsimta zviedru zinātnieks, filosofs, kristīgais mistiķis un teologs
Bernards Šovs – īru dramaturgs
Alberts Šveicers – vācu ārsts, teologs, mūziķis, filosofs
T
Rabindranats Tagore – indiešu literāts, filosofs un komponists
Nikolā Tesla – serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotājs, fiziķis, mašīnbūves un elektrotehnikas inženieris
Līva Tailere – amerikāņu aktrise
Ļevs Tolstojs – 19. un 20. gs. krievu rakstnieks, pacifists, anarhists
Henrijs Deivids Toro – 19. gs. amerikāņu literāts un filosofs
Artēmijs Troickis – krievu mākslinieks, mūzikas žurnālists un kritiķis, viens no roka, alternatīvās un elektroniskās mūzikas popularizētājiem PSRS
Šenaija Tveina* – kanādiešu dziedātāja, visu laiku veiksmīgākā sieviete-mūziķe pārdoto ierakstu ziņā
Marks Tvens – 19. un 20. gadsimta amerikāņu literāts
V
Rihards Vāgners – 19. gs. vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists
Leonardo da Vinči – 15. un 16. gs. itāļu arhitekts, gleznotājs, inženieris, izgudrotājs, mūziķis un skulptors
Keita Vinsleta – angļu aktrise
Forests Vitekers – amerikāņu aktieris un režisors
Elisa Volkere* – amerikāņu rakstniece, feministe
Voltērs – 18. gs. franču rakstnieks un filosofs
Z
Emīls Zolā – 19. gs. franču rakstnieks