Garīgā attīstība

Garīgā attīstība palīdz bērnam atklāt sevī mītošo dievišķo daļiņu un izpaust to.

Kāpēc vajadzīga garīgā izglītošanās?

- tikai cilvēkam ir dota izvēle pilnveidoties vai arī degradēties. Dzīvnieks piedzimst kā dzīvnieks, nodzīvo savu dzīvnieka dzīvi un nomirst kā tāds pats dzīvnieks. Piedzimt un nomirt, paliekot tajā pašā evolūcionārajā stāvoklī, nav liels sasniegums, jo piedzimt, būt dzīvam un atkal nomirt nav attīstība. Bet piedzimt par cilvēku, dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi un kļūt apskaidrotam - ir kaut kas īpašs. Tāds ir garīgās attīstības filozofiskais uzstādījums. Turpretī piedzimt par cilvēku, dzīvot necilvēcīgi un tad nomirt - nozīmē degradēties.

Bez garīgās pilnveidošanās visi pārējie aspekti - fiziskā, intelektuālā un psihiskā attīstība - radīs cilvēku, kas varbūt būs veikls, labsirdīgs un veiksmīgs, bet viņam trūks perspektīvas plašuma, prieka par vienotību ar Dievu un Dabu, bet galvenais -  viņam trūks milzīgās iespējas pilnveidot savu iekšējo būtību un savu dzīves uzdevumu.

Garīgās attīstības aspekti

Garīgums palīdz augošajam bērnam ļoti smalkā veidā attīstīt sevī tās īpašības, kas ved uz iekšēju piepildījumu.

Caur garīgu lietu izpratni bērnam kādu dienu paveras iespēja saprast savu patieso dabu. Pat ja ne visi realizēs savu augstāko dievišķo potenciālu, garīga prakse palīdz veidoties krietnam, domājošam cilvēkam.

Garīgās attīstības komponentes:

I  Garīgā izglītošanās - vērtību izglītība un filozofija;

II  Garīga pašiziņa un pašanalīze - savu domu, vārdu un darbu pārdomāšana, sevis vērojumi, iekšējo procesu apjaušana, savu spēju un potenciālu apjaušana, pašpilnveidošanās.