Par jauniem akcentiem

Jaunie akcenti izriet no nepieciešamības apjēgt katram savu dzīves jēgu.
Svarīgi: Mums katram savs dzīves ceļš ejams un, lai kāds tas arī nebūtu – tas ir respektējams un atbalstāms.
Ir pamats domāt, ka visi bērni ir ar kaut ko apdāvināti – viņiem visiem ir iedota „ceļa maize” dzīvei uz Zemes t.i., viss nepieciešamais, lai viņi varētu realizēt sevi, savu individuālo būtību.
Tāpēc jautājums, faktiski, ir nevis par apdāvinātību vai neapdāvinātību, bet par katra indivīda dzīves jēgu. Pētot indivīda dotumus (apdāvinātību), ir cerība atklāt to.
 
·        Svarīgi ir pētīt bērnus!

Lai cilvēks sekmīgi sevi realizētu, ir nepieciešamas trīs lietas (pēc Sternberga): spēcīgs un attīstīts intelekts, jaunrades spējas un gudrība.

Svarīgi attīstīt šīs trīs lietas, kuras nepieciešamas pašrealizācijai!

Intelekts ir pamats jaunradei un gudrībai. To var raksturot:
1.      Ar spēju sasniegt savus dzīves mērķi noteiktā sociālkultūras vides kontekstā;
2.      Spēja apzināties un izmantot savas stiprās puses un izlabot vai kompensēt trūkumus;
3.      Spēja pielāgot formas un izvēlēties vidi;
4.      Spēja kombinēt analītiskās, radošās un praktiskās iemaņas.
 
Jaunrade (kreativitāte)
Radošums, saka Sternbergs, nav attiecināms tikai uz Pikaso, Darvinu, Hemingveju, tas ir kaut kas tāds, kas var piemist katram.
Radošums prasa nolīdzsvarot trīs spējas:
·  ---      ideju ģenerēšanu,
· ---       spēju analizēt idejas (tās var būt gan labas, gan sliktas),
· ---      spēju praktiski realizēt savas idejas.
 
 
Ir jābūt gatavam:
  • --- pārvarēt šķēršļus;
  • --- būt neatlaidīgam;
  • --- pieļaut neskaidrības;
  • ---  ticēt sev – jāattīsta iekšējs spēks (sabiedrība var to nesaprast vai nepieņemt);
  • ---  mīlēt to, ko dara;
  • ---  dzīvot dzīvi atbilstoši savai iekšējai motivācijai, kas rosināta dzīves mērķī (jēgā) un ne karjeras dēļ, prestiža dēļ, naudas dēļ, „mīļā miera dēļ” – tā vēlas vecāki, skolotāji, sabiedrība, slinkuma dēļ un tamlīdzīgi;
  • --- „aizkavētam iepriecinājumam” t.i., saņemt sava darbā gūtu iepriecinājumu tikai pēc garāka vai īsāka laika (ne reti tikai pēc smaga un ilgstoša darba); neieslīgt kārdinājumos pamest, nedarīt iesākti;
  • --- būt drosmīgam – tās trūkums var būt izšķirošs;
  • ---  riskēt un uzņemties atbildību
 
Gudrība
Gudrība nav saistāma ar patmīlīgiem mērķiem, šaurām interesēm. Gudrība nozīmē līdzsvarot trīs veida intereses:
1.      Iekšpersonālās;
2.      Starppersonālās un
3.      Ārpuspersonālās (sabiedrība, kopiena, valsts, Dievs).
Gudrība ir saistāma ar cenšanos kopīgam labumam.
Gudrība nozīmē līdzsvarot trīs darbības iespējas:
1.      Pielāgot sevi videi;
2.      Savas vides veidošanu un
3.      Vides izvēles iespēju.

 

 

 Svarīgi visiem kopā un katram par sevi censties atklāt savu dzīves uzdevumu, jēgu, mērķi.

 
Kas ir tas, kas varētu palīdzēt sev un bērniem?   Metodiski tas nozīmē pievērsties sev, savai iekšējai pasaulei. To veicina sekojošas lietas:
 
1.      Kopienas dzīves veids: sociālo attiecību skola, sevis atrašana un daudzu augstāk pieminēto īpašību attīstīšanas vieta caur sadzīvi, kalpošanu, darbu utt;
2.      Caur tikuma attīstīšanu – mācies tikt pats galā ar visu – skolas princips caur „paš -” – pašapzināšanos, pašmācīšanos, pašorganizēšanos, pašvadību, pašnoturību, pašvērtēšanu, utt.
3.      Intuīcijas attīstīšana.

 

 

Kādi varētu būt paņēmieni ģimenē, skolā neatkarīgi no vecuma?

1.      Sēdēšana, darba darīšana, pastaiga dabā, tās vērošana, klausīšanās un tamlīdzīgi klusumā;

2.      Neverbāla darbošanās – māksla, muzicēšana, dziedāšana, rotaļa, deja utt.;

3.      Mākslas darbu aplūkošana (bilžu grāmatu), mūzikas klausīšanās

4.      Meditācija – koncentrēšanās, vizualizācija;

5.      Prātošana: eksistenciālu jautājumu risināšana (esejas par sevi, pamatvērtībām, saikni ar citiem, vidi un tamlīdzīgi; atbilžu meklēšana uz jautājumiem: kā man vajadzētu dzīvot, vai dzīvei ir jēga, kādēļ pastāv lietas ap mums un tamlīdzīgi; diskusijas; Dzīves stāstu studijas; dilemmu (pretrunu) risināšana.

 
Vecākiem un skolotājiem -  trīs lietas ievērojamas:

1.      Audzināšanas jautājumos pieturēties pie Lī Kerola ieteikumiem;

2.      Uzticēties bērniem (100%);

3.      Tapt par bērnu skolniekiem (viens veids – bieži uzdot viņiem jautājumus par jums neskaidrām lietām);

 

 

Lī Kerola (Lee Carroll) ieteikumi Jaunā laikmeta bērnu audzinātājiem
 
  1. 1. Šiem bērniem ir tādas pat brīvās izvēles tiesības, ka visiem citiem cilvēkiem;
  2. 2. Taču ar daudz lielākām iespējām atklāt un attīstīt savus talantus, snaudošos garīgos potenciālus.
  3. 3. Tāpat ir daudz lielākas iespējas, (apkārtējo nesapratnes dēļ) nekā tas ir parastiem bērniem, iekrist dziļās psiholoģiskās bedrēs un aiziet greizus ceļus.
 
Kas jāievēro audzinot bērnus?
  1. Bērnus nedrīkst pazemot, nedrīkst piespiest kaut ko darīt vai kaunināt. Viņi ar laiku zaudē uzticību vecākiem, jo zemapziņā viņi zina savas spējas, apzinās, kas viņi ir. Viņi jūtas kā karaļi un karalienes, bet vecāki redz tikai ietiepīgu un sarežģītu bērnu.  
  1. Jaunā laikmeta bērns, atkarībā no vides, kurā viņš nonācis, vecākiem var būt par svētību vai sodību.
  2.  
  3. Ja gribat, lai bērns kaut ko darītu, vispirms ir jāpaskaidro, kāpēc tas jādara un, otrkārt, jāiedod kaut kādi laika rāmji. Uzdevums jādod tā, lai kaut nedaudz, līdz pat pusei no uzdevuma ir kaut kas pašiem jāizlemj, t.i., jāpiedāvā iespēja pašiem uzņemties atbildību vai izvēles šķietamība. Sagatavojiet tādu scenāriju ēdiena uzņemšanai, miegam, spēlēm u.c., - lai bērnam būtu izvēles iespējas.
  4.  
  5. Paskaidrojiet bērnam nepieciešamību darīt to vai ko citu, tas jāveic neatkarīgi no viņa vecuma, pat tad, kad bērns vēl nerunā.
  6.  
  7. Pārvērtiet komandu iespējas izvēlē.
  8.  
  9. Disciplinējiet bērnu bez emociju lādiņa. Ar kliedzieniem neko no viņiem nepanāksiet, tikai nodemonstrēsiet savu vājumu un zaudēsiet. Vislabāk ir iepriekš mierīgi paskaidrot, kas notiks, ja netiks kaut kas ievērots un tad konsekventi to arī realizēt (nevis pabaidīt). Visbriesmīgākais ir ļaut šiem bērniem „jāt uz vecāku, skolotāju mugurām” – viņi ir spējīgi ātri aptvert, kā tas darāms un to izmantos. Atjaunot cieņu, šajā gadījumā ir ļoti grūti.
  10.  
  11. Disciplīna panākama caur to, ka bērnam liek saprast, ka cieņai pret viņu jāliek pretī viņa cieņa pret apkārtējiem (tas nenozīme – „staigāt uz pirkstgaliem”).
  12.  
  13. Jau no pašas dzimšanas pret bērnu jābūt tādai attieksmei kā pret pieaugušu jaunu cilvēku – tas skar arī intonāciju, ar kādu jūs ar viņu sazināties. Tādejādi jūs izrādīsiet cieņu pret dzīvības spēku. Vienmēr gaidiet arī cieņu no bērna – sākotnēji varat nesagaidīt, bet vienmēr skaļi par to bērnam pastāstiet. Sevišķi jaunām mātēm ir patiesi jāvēlas cienīt un būt cienītai – indigo bērni reaģē šūnu apziņas līmenī.
  14.  
  15. Vecākiem (skolotājiem) ar bērnu ir jāiedraudzējas.
  16.  
  17. Ir jāvelta bērniem uzmanība (karaļi), bet jāprasa šo uzmanību arī pret sevi. Jau no pašas dzimšanas skaļi jāstāsta bērnam, kas ap viņu notiek. Bērns sazinās caur acu skatienu, kuru viņš neatrauj, kamēr notiek sazināšanās. Bērns, būdams pat zīdainis, zina, vai kāds grib ar viņu sazināties vai nē. Viņam ir gudrība, kuru esat pazaudējis.
  18.  
  19. Bērni ir daudz gudrāki, un pareiza attieksme pret viņiem veido patīkamas sociālās attiecības. Viņi ir spējīgi uz spēcīgu pašdisciplīnu, atbildību. Bērni ātri var kļūt par draugiem (ne tā kā agrāk – par aizbilstamajiem).
  20.  
  21. Ja ir radušās sociāla rakstura problēmas, labi palīdz bērna draudzēšanās ar sev līdzīgo – tas bērnam jāpalīdz atrast. Šī draudzība uzlabos attiecības arī ar citiem bērniem.
  22.  
  23. Ja netiekat galā ar radušos problēmu loku, nekautrējaties meklēt palīdzību pie dziedniekiem, psihologiem un profesionāliem pedagogiem.
 
Izrakstīja Ojārs Rode