Paradigmu maiņa

Kāpēc vajadzīga citāda skola?

Paradigmu maiņa izglītībā

 

Salīdzinošs skatījums

Vecā paradigma

Jaunā paradigma

 

1. 1. Mācīšanās zem kontroles spiediena.

1. Izglītība ir nepārtraukts process  un katru dienu cilvēks gūst jaunus  panākumus.

 

2. Panākumu rādītājs ir procentuāli nedaudzie “veiksminieki”- teicamnieki, bet ko pārējie…? 

2. Ikviena skolēna samēroti panākumi ir izglītības mērķa galvenā jēga.

 

3. Orientācija uz sacensībām. 

3. Orientācija uz sadarbību.

 

4. Mācību stunda ir lineāra, un tajā dominē viens komunikācijas veids.

4. Mācības – mācīšana un mācīšanās - noris pa spirāli, īstenojot sistemātiskus uzlabojumus un gūstot panākumus.

 

5. Orientācija uz skolēnu sekmēm, skolēnu dalīšana sekmīgajos un nesekmīgajos.

5. Orientācija uz pedagoģisko procesu: panākumi un rezultāti ir svarīgi,taču virzība uz panākumiem – vēl svarīgāka.

 

6. Dzīve vispār, bet it sevišķi skolēna dzīve ir nozīmīga tikai tad, ja viņš uzrāda labas sekmes. Procesam, kurā skolēns gūst panākumus, nav liela nozīme. 

 

6. Dzīve ir ceļojums, un tās nozīmību nosaka interese par dzīvi, mīlestību, izglītošanos. Vissvarīgākais ir sevis izglītošana mūža garumā.

7. Sistēmai un tās procesiem ir nozīme tikai līdz brīdim, kad sasniegts gala mērķis – izdots diploms, bet nav svarīgs veids, kādā tas tika sasniegts (“mērķis attaisno sistēmu”). 

 

7. Sistēmas integritāte un tās atbilstība dzīvei -vitalitāte ir regulāri jāoptimizē.

8. Darba uzdevums ir obligāti jāizpilda, bet par uzdevuma veicēja gandarījumu nav jārūpējas. 

8. Darbs ir goda lieta, tam jābūt subjektīvi nozīmīgam un jāspēcina darītājs.

 

9. Skola ir skolēnu mācīšanas iestāde. Pats skolēns ir pasīvs, skolotājs – aktīvs.

9. Skola ir izglītības iestāde, tajā gan skolotājs, gan skolēni mācās, kā labāk paveikt kopējo darbu. 

 

10. Skolotāji viens no otra ir izolēti gan laikā, gan telpā.

10. Skolotāji sadarbojas savstarpēji un ar skolēnu grupām, un panākumi ir visiem kopēji.

 

11. Administrācija uzlūkojama par skolotāju dabisku pretinieku un pārraugu. 

11. Administrators ir komandas loceklis un palīgs to šķēršļu novēršanā, kuri traucē skolotājiem un skolēniem gūt panākumus.

 

12. Skolotājs ir dabisks skolēna pretinieks (varbūt pat ienaidnieks). 

12.  Skolotājs ir mācību komandas loceklis.

 

13. Autoritāra un hierarhiska sistēma. Vada sarežģītu kompleksu, kontrolē norises. Pastāv bailes no varas un pārspēka. 

13. Vadīšana ir palīdzība, kura balstīta uz profesionālo iztēli; vadītājs vienlaicīgi ir arī faktiskais līderis.

 

14. Centralizēta mācību plānu un programmu izpildes un skolotāja darba kontrole (stundā, dienā, gadā). 

14. Vispirms katra konkrēta notikuma, norises, metožu lietojuma paškontrole.

 

15. Disciplīna – visiem viena.

15. Daudzveidīga pašdisciplinēšana, kura netraucē citiem. 

 

16. Patiesība ir viena, turklāt tā ir objektīva un tādēļ arī ir viena pareizā atbilde uz skolotāja jautājumu. 

 

16. Ir objektīva un subjektīva patiesība, tās noskaidro skolotājs un skolēni jautājumu krustugunīs.

17. Kontrole = pārbaude kā galvenais līdzeklis mācību procesa rezultātu novērtēšanā. 

17. Kontrole palīdz atrast mācību procesa pilnveides variantus.

 

18. Metodika ievirzīta tā, lai ģenerētu pareizās atbildes uz iepriekš sagatavotiem jautājumiem.

18. Metodiskās nostādnes ir tādas, kuras rosina ar jautājumu uzdošanu gūt arvien pilnīgāku problēmu izpratni un izstrādāt problēmas atrisināšanas veidus. 

 

19. Skolotājs sniedz informāciju, skolēni to iegaumē, bet vēlāk lielāko daļu no tās aizmirst.

19. Iedibina tādu mācību stilu, kad skolēni mācās no skolotāja, skolēniem un dažādiem avotiem; īsteno savus uzskatus ar nolūku veicināt pozitīvas izmaiņas reālajā dzīvē. 

 

20. Vecāki ir ārpus skolas. Ja viņi arī apjauš kaut ko sliktu, tad tomēr neiejaucas skolas dzīvē. 

20. Vecāki ir skolas partneri. Viņi ir skolēnu progresa integrāla daļa visā skolas laikā.

 

22. Cilvēki novadā neņem dalību skolas dzīvē, nelepojas ar savu skolu.

22. Cilvēki ir aicināti darīt skolai labu, ziedot tai savu laiku, enerģiju, talantu. 

 

23. Skolu uztur par valsts subsidētiem līdzekļiem. 

23. Skolu uztur par valsts subsidētiem līdzekļiem, bet pašu spēkiem iekārto pedagoģisko vidi.

 

22. Gala rezultāts – skolēni ir skolas produkts.

22. Skolēns ir savas darbības produkts. Skolēns grib sistemātiski pilnveidoties un palīdz to veikt citiem. 

 

(Pēc A. Lankas „Pedagoģiskais process”)