Jēnas plāns - atvērtības modelis

Skola par savas darbības metodisko pamatu un izejas punktu ņem Jēnas plānu, pedagoģiski atvērtu sistēmu, kas tiek adaptēta atbilstoši bērna, skolas un sabiedrības vajadzībām.

Cilvēktēls

 
Katra cilvēka spēcināšana un viņa potenciālo talantu iespējošana kopienā ir būtiskākais skolas darbības pamats. Tāpēc skola nemitīgi meklē piemērotas metodes un darba formas, lai šo pamatprincipu īstenotu – lai katrs bērns varētu realizēt savas spējas, kāpināt savus personīgos sasniegumus un attīstītu sociālās iemaņas.
 
Skolas darbības organizācija un mācību struktūra ir pakārtota „audzināšanas idejai”, tāpēc visa skolas dzīve un mācību nodarbības kalpo kā līdzeklis cilvēka pašaudzināšanai.
 

Izšķirošā nozīme ir skolā valdošajai atmosfērai, skolotāju audzinošajai attieksmei (skolotājs kā paraugs, piemērs, konsultants), nepārtrauktiem centieni uzlabot katra bērna optimālāko attīstības veidu un regulāras skolotāju pārrunas par savu pedagoģisko darbību.

 

Skolotāja loma

Skolotāja loma šajā skolā ir pavisam savādāka nekā valsts skolās.
Skolotājs ir saimes loceklis - vadītājs.
Audzināšanas funkcijas veic arī vecākie un pieredzējušākie bērni, kas dabiskā veidā ievada jaunākos grupas dzīvē un iepazīstina ar skolas kultūru, līdz ar to atkrīt tādas skolotāja rīcības kā likšana kaut ko darīt, mudināšana, draudēšana vai sodīšana.
 
Tas gan nenozīmē, ka skolotājs pilnībā atstāj saimi savā vaļā.

Skolotājs drīzāk ir procesa novērotājs, atbalstītājs un pedagoģisku situāciju radītājs. Skolotājs var dot padomus, kā kaut ko labāk izdarīt, uzslavē un iedrošina.

 

Vecāku iniciatīva

Skolā apvienojušies vecāki, kuriem svarīga cita veida izglītība saviem bērniem. Vecāki aktīvi pārstāv skolu uz ārpusi un iesaistās skolas interešu aizstāvēšanā, vāc nepieciešamos līdzekļus jauniem pirkumiem, kā arī plāno un organizē skolas pasākumus, pārgājienus, ekskursijas, mācību darbu un bērnu brīvo laiku. Visiem vecākiem tiek piešķirtas demokrātiskas līdzlemšanas un līdzdarbošanās tiesības. 

 

Nedēļas plāns 

Nedēļas plāna idejas pamatā ir vēlme dot bērniem iespēju mācīties viņa interesēm atbilstošus tematus un sasaistīt tos vienotā projektā, kā arī parādīt visu priekšmetu vienotību un noturēt bērna interesi un prieku par veicamo mācību darbu.

 
Darba veikšanai tiek radīta atbilstoša „pedagoģiskā situācija”. Visbiežāk tas ir mazākā grupā veicams uzdevums vai eksperiments.
 
Pirmdienas rītā bērni ienāk skolā un savā saimē pēc pavadītās nedēļas nogales ģimenes lokā, kur viņi ir atpūtušies, priecājušies un uzturējušies kādās noteiktās emocionālās attiecībās, piedzīvojot lielas izjūtu gammas pārmaiņas. Tāpat kā bērns „nes skolu līdz uz mājām’, viņš ārpasauli ienes skolā. Tāpēc pirmdienu rītos jādod bērniem laiks stāstīt, attēlot un pārrunāt piedzīvoto, un tikai tad var ķerties pie skolas uzdevumiem.
 

Nedēļas sākumā tiek saplānota nedēļa un darāmie darbi, sastādīts individuāls darba plāns. Saturs orientējas pēc mācību standarta, tomēr saglabā elastīgu pieeju telpas un laika ziņā, dodot bērniem vairāk laika trenēties un mācīties individuāli.

 

Sadarbība - atvērtība uz ārpusi 

Skola piedāvā mierpilnu, bez stresa mācīšanos rosinošu vidi, kurā visi mācās viens no otra. Līdzīgi, kā solidaritātes princips nodrošina cieņpilnu komunikāciju un labvēlīgu iekšējo klimatu, skola ir atvērta sadarbībai ar visdažādākajiem partneriem. Skola labprāt kļūst par dažādu apvienību un asociāciju līdzbiedri.

 

Skola kā demokrātiska kopiena

Ikviens skolas dzīvē iesaistītais ir līdzatbildīgs, līdzdalīgs un lemttiesīgs.
 
Nevar skaidri prognozēt, kādas zināšanas, prasmes un iemaņas skolēniem būs vajadzīgas nākotnē, tomēr viens ir skaidrs: Māka kompetenti izteikties un saprasties ar citiem cilvēkiem viņiem noderēs vienmēr.
 
Pie saziņas prasmēm pieder:
-         ieklausīties un saprast otru,
-         nodibināt kontaktu,
-         pieņemt atšķirīgu viedokli un risināt konfliktus,
-         izprast savas emocijas un adekvāti reaģēt,
-         uztvert citu vajadzības un vēlmes,
-         vienoties par kopīgiem noteikumiem un tos ievērot.
 
Saziņas prasmes var iegūt, tikai nemitīgi trenējoties. Tāpēc nepieciešams intensīvs kontakts ar citiem sabiedrības locekļiem. Tāpēc spēles un sarunas ir nozīmīga sociālo prasmju attīstības forma.
 
Sarunas un uzdevumu risināšana mazākās grupās ir ļoti būtiska kopā būšanas un mācīšanās forma.
 
 
Demokrātiskas izpausmes
 
Bērniem ir jāiemācās pašiem uzņemties atbildību par savu dzīvi.

Cieņpilna attieksme un solidaritāte pret citiem cilvēkiem un apkārtējo vidi ir neatņemama skolas dzīves sastāvdaļa. Visi noteikumi, kas attiecas uz sadzīvošanu un skolas dzīves organizēšanu, jāpieņem tiem cilvēkiem, uz kuriem tie attiecas. 

Atklājošā jeb pētošā mācīšanās - pasaules iepazīšana aktīvā darbībā
Mācīšanās ilgtermiņā, tas ir, zinātkāres un mācību motivācijas saglabāšanās iespējama tikai, ja bērns ir aktīvi iesaistījies pasaules fenomenu izpētē.
 
Skola atbalsta un veicina bērnu dabisko zinātkāri un vēlmi pētīt
Bērni tiek iedrošināti uzdot jautājumus, izteikt minējumus un pašiem meklēt risinājumus, veicot eksperimentus un atklājumus.
 
Bērniem pašiem ir jāizprot dabas likumsakarības, jāizstrādā kritēriji un kategorijas, jāuzstāda hipotēzes un tās jāpārbauda, jāaptiprina vai jānoliedz.
 

Skola veicina bērnos atvērtu jautājošu, izzinošu garu. Skola mudina bērnus izdarīt pašam savus secinājumus.

Pašnoteiktā mācīšanās

  
Atklājošā mācīšanās ir iespējama tikai tad, ja mērķi un to sasniegšanas veidi nav iepriekš definēti no malas. Tāpēc svarīgi, ka skolēni paši var izvēlēties tēmas un projektus, pie kuriem strādāt.
 
Tikai tā iespējama intrinsitīvā (iekšējā, paša) motivācija, kas savukārt nodrošina dabisku, koncentrētu, intensīvu un efektīvu mācīšanās procesu.
 
 
Mācību saturs
 
Mācību saturu var veidot jebkas, kas interesē bērnu vai skolotāju: bungas, skaitīšana somu valodā, cepšana, rāpšanās, dzīvnieku novērojumi, fotosintēze, integrāļu aprēķināšana, niršana, portretēšana, stāstu rakstīšana, tamborēšana, zobu labošana, hokeja spēle vai Kosmosa izzināšana – principā te nepastāv nekādi ierobežojumi. 
 
Tēmas izvēle nenotiek izolēti un tā nav pašmērķis, bet gan tā vienmēr tiek iesaistīta noteiktā kontekstā. Viens bērns var mācīties decimālskaitļus, spēlējoties ar autokartiņām, otrs mācās mērvienības, cepjot torti, cits mācās lasīt, lai pats varētu izlasīt noteikumus, spēlējot datorspēles.