PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas pašvērtējuma ziņojums

2012.gada 8.februārī

1. Vispārīgs pamatskolas raksturojums

Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskola (turpmāk tekstā – pamatskola)

1.1. Pamatskolas juridiskā adrese un teritoriālās struktūrvienības – izglītības programmu īstenošanas vietas:
- Pamatskolas juridiskā adrese: Skolas iela 2, Drustu pagasts, Raunas novads, LV-4132 (turpmāk tekstā – Drustu tautskola). Drustu tautskola atrodas Drustu pagastā Skolas ielā 2 bijušajā pagasta bērnudārza ēkā. 2009.gada 1.oktobrī biedrība „Tautskola 99 Baltie zirgi” noslēdza nomas līgumu ar Raunas novada domi par Drustu pagasta padomei piederošas ēkas nomu uz 24 gadiem.
- No 01.09.2010. teritoriālā struktūrvienība „Ikšķiles Brīvā skola”, “Daugaviņas”, Daugavmala, Tīnūžu pagasts, Ikšķiles novads, LV-5052 (turpmāk tekstā – Ikšķiles Brīvā skola).
- No 01.09.2011. teritoriālā struktūrvienība „Dzīvā skola”, Praviņu pamatskola, Degoles pagasts, Tukuma novads, LV-3140 (turpmāk tekstā – Dzīvā skola). Dzīvā skola atrodas Degoles pagastā bijušās Praviņu pamatskolas ēkās. 2011. gada 7. jūlijā biedrība „Tautskola 99 Baltie zirgi” noslēdza nomas līgumu ar Tukuma novada domi par likvidētās Praviņu pamatskolas ēku un zemes nomu uz 12 gadiem. Dzīvā skola atrodas Degoles pagastā, Tukuma novadā apmēram 13 km no Tukuma pilsētas un 5 km no Vienības.
- No 01.09.2011. teritoriālā struktūrvienība „Brīvā Māras skola”, Bauskas iela 145a, Rīga, LV-1004 (turpmāk tekstā – Brīvā Māras skola).

1.2. Īstenojamās izglītības programmas, skolēnu un audzēkņu skaits uz 01.09.2011.
- Pamatizglītības programma (izglītības programmas kods 21011111), licence 30.09.2011. Nr.V-4799, termiņš 31.07.2015., 120 skolēni.
- Pirmsskolas izglītības programma (izglītības programmas kods 01011111), licence 25.10.2011. Nr.V-4842, 28 audzēkņi.

1.3. Pedagogu kvalitatīvais sastāvs
- Drustu tautskolā (Skolas iela 2, Drustu pagasts, Raunas novads) strādā 9 vispārējās pamatizglītības skolotāji un tautskolas vadītājs, kurš amatu apvienošanas kārtībā veic arī vispārējās pamatizglītības skolotāja pienākumus. 7 pedagogiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība, trijiem pedagogiem ir maģistra grāds, viens pedagogs mācās Daugavpils Universitātes doktorantūrā.
- Teritoriālajā struktūrvienībā „Ikšķiles Brīvā skola” (“Daugaviņas”, Daugavmala, Tīnūžu pagasts, Ikšķiles novads) strādā 7 vispārējās pamatizglītības skolotāji un struktūrvienības direktore, kura amatu apvienošanas kārtībā veic arī vispārējās pamatizglītības skolotāja pienākumus. Visiem pedagogiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība.
- Teritoriālajā struktūrvienībā „Dzīvā skola” (Praviņu pamatskola, Degoles pagasts, Tukuma novads) strādā 13 vispārējās pamatizglītības skolotāji, 2 sākumizglītības skolotāji, 2 pirmsskolas izglītības skolotāji un struktūrvienības direktore, kura amatu apvienošanas kārtībā veic arī vispārējās pamatizglītības skolotāja pienākumus. Visiem pedagogiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība (t.sk. pašlaik iegūst pedagoģisko izglītību).
- Teritoriālajā struktūrvienībā „Brīvā Māras skola” (Bauskas iela 145a, Rīga) strādā sākumizglītības skolotāja un struktūrvienības direktore, kura amatu apvienošanas kārtībā veic arī pirmsskolas izglītības skolotāja pienākumus. Abiem pedagogiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība.
- Pedagogu tālākizglītība tiek plānota, tiek veikts izvērtējums. Visi pedagogi ievērojuši prasību ne retāk kā reizi trijos gados apmeklēt kvalifikācijas celšanas kursus, bet daudzi šo iespēju izmanto biežāk.
- Pedagogi strādā profesionāli, radoši, viņiem ir liela darba pieredze. Pedagogi regulāri papildina savas zināšanas un prasmes kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, semināros, pieredzes apmaiņas braucienos.

1.4. Pamatskolas īpašie piedāvājumi
Pamatskola piedāvā alternatīvu variantu valsts pamatizglītības standarta apgūšanai uz humānās pedagoģijas un tautas pedagoģijas bāzes, izmantojot individuālās apmācību metodes.
Teritoriālā struktūrvienība „Brīvā Māras skola” Rīgā izstrādā un adaptē jaunu apmācību programmu – Brīvdabas pedagoģija, kur mācības notiek ārā, kuru laikā bērniem ir iespēja labāk izprast apgūstamo tēmu saistību ar apkārtējo pasauli un vidi.
Teritoriālā struktūrvienība „Dzīvā skola” Degoles pagastā, Tukuma novadā piedāvā:
- 2 izglītības programmas;
- iespēju skolēniem attīstīt savas dotības floristikas, kokapstrādes, dejošanas, tūrisma, podniecības pulciņā, tautas mūzikas instrumentu ansamblī;
- nelielu skolēnu skaitu klasēs, individuālu pieeju;
- racionāli sastādītu stundu sarakstu;
- bērniem, vecākiem un skolotājiem izdevīgu un ērtu bezmaksas transportu;
- pedagogu individuālu un diferencētu pieeju;
- informātikas kabinetu ar interneta pieslēgumu, kā arī interneta pieslēgumu visiem Dzīvajā skolā esošajiem datoriem – skolotāju istabā, direktora kabinetā;
- mācīties rosinošu vidi;
- novada pašvaldības apmaksātas brīvpusdienas novadā deklarētiem un Dzīvajā skolā izglītojamiem mazturīgajiem.
Dzīvajā skolā ir nelieli klašu kolektīvi, tāpēc klases audzinātājiem ir iespējas labi pārzināt audzināmo skolēnu ģimenes materiālos apstākļus un situāciju ģimenē. Īpaši daudz nākas risināt sociāla rakstura problēmas, jo samērā liels bērnu skaits Dzīvajā skolā tomēr ir no materiāli pieticīgi nodrošinātām un arī nelabvēlīgām ģimenēm.

1.5. Pamatskolas darba īpatnības:
1. Izsvērta ārpusstundu darba savienošana ar mācību stundām, tā, ka tās viena otru papildina, stimulējot bērna pašattīstību
2. Ir īpašās „domāšanas” stundas
3. Darbu daiļamatniecības darbnīcās (darbs dara darītāju)
4. Bērni „skolotāju palīgi” t.i., bērni māca bērnus (gūts tiek dodot)
5. Mācību darba organizēšanu dažādu vecumu bērnu saimēs
6. Aktīva bērnu ievadīšanu patstāvīgā mācību vielas apguvē (es varu!)
7. Ļauj bērnam maksimāli izteikt sevi
8. Ģimeniskas attiecības (mīlestības gaisotne)
9. Aktīva tautas etniskās kultūras mantojuma izmantošana

1.6. Pamatskolas budžeta nodrošinājums 2011./2012.mācību gadā
- Valsts budžeta dotācijas: 75 792LVL
- Mācību maksa: 16 000 LVL
- Pašvaldību iemaksas: 20 000 LVL
- Iegūts projektos no dažādiem fondiem, ziedojumi: 5 000 LVL
- Kopā: 116 792 LVL

1.7. Teritoriālā struktūrvienība „Dzīvā skola” sociālās vides raksturojums
- Degoles pagasts atrodas Tukuma novadā, bet pagasta centrs Vienība atrodas 7 km no Tukuma. Pagasta platība – 67,6 km². Iedzīvotāju skaits – 730. Apdzīvojuma blīvums – 2 iedz./km². Lielākās apdzīvotās vietas – Vienība, Degole. Bezdarba līmenis (uz 01.01.2011.) – 24,5%
- Degoles pagastā ir vairāk kā 8 ekonomiski aktīvi uzņēmumi, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, piena pārstrādi, kokapstrādi, galdniecību, augļkopību, tirdzniecību, biškopību, smilts-grants ieguvi un viesu nams.
- Patlaban ciems Vienība (aptuveni 300 iedzīvotāji), kas tagad ir arī Degoles pagasta administratīvais centrs (pagasta padome, bibliotēka, sociālais dienests, tradīciju zāle, pasts, 2 veikali, pagasttiesa) ir mākslīgi radīts padomju laika veidojums divu ceļu Tukums - Lestene un Degole - Ozolpils krustpunktā sešdesmito gadu sākumā.
- Oficiālais bezdarba līmenis pagastā – 24,5% uz 2011. gada 1.janvāri, bet reāli pagastā šim procesam ir tendence palielināties, jo darba vietu skaitu samazina lielākie darba devēji. Bez tam daudzās zemnieku saimniecībās faktiski pastāv naturālā saimniecība. Pateicoties policista darbībai pagastā tiek nodrošināta apmierinoša sabiedriskā kārtība.
- Daļa iedzīvotāju strādā novada centrā Tukumā, daži pagasta iedzīvotāji brauc uz darbu Rīgā vai devušies darbā uz ārzemēm. Gan zemās dzimstības dēļ, gan arī tāpēc, ka darba dēļ uz citu dzīvesvietu pārceļas vecāki, skolēnu skaitam Tukuma novada skolās pēdējos gados ir tendence samazināties. Dzīvās skolas 40 skolēni dzīvo Tukumā. Pērn, pirms pašvaldības skolas likvidēšanas, 2010./2011.m.g., skolēnu skaits bija vairs tikai 72.
- Pagastā Dzīvā skola nav vienīgā skola, vietējie iedzīvotaji mācas Tumes vidusskolā. Lielākā daļa Dzīvas skolas skolēnu ir no citām pašvaldībām, arī no Tukuma pilsētas. Pārsvarā tie ir bērni, kuriem sarežģīti iejusties lielos klašu kolektīvos, bērni, kuriem ir uzvedības vai materiālā nodrošinājuma problēmas. Daļa skolēnu iepriekšējās skolas apmeklējuši neregulāri, nav mācījušies, viņiem bijuši konflikti ar skolēniem vai skolotājiem. Tāpēc skolēnu kontingents Dzīvajā skolā diezgan sarežģīts.
- Joprojām ir ģimenes ar nelabvēlīgu sociālo vidi un nepietiekamu materiālo nodrošinājumu, kas ietekmē arī skolēnu attieksmi pret mācību darbu un uzvedību Dzīvajā skolā.

1.8. Teritoriālā struktūrvienība „Dzīvā skola” atbalsta sistēma skolēniem un skolotājiem
- Visiem audzēkņiem ir iespēja saņemt individuālu atbalstu mācību procesā, karjeras izglītībā, sociālajos jautājumos.
- Pedagogiem tiek nodrošināts metodiskais atbalsts, individuālā konsultatīvā palīdzība.
- Katrs audzēknis sevi var apliecināt Dzīvās skolas rīkotajos pasākumos un īstenot savas intereses, spējas interešu izglītībā un karjeras izaugsmē.
- Katra mācību semestra nobeigumā sekmēs labākajiem skolēniem tiek pasniegti atzinības raksti un grāmatu balvas, kā arī izteikta pateicība izglītojamo ģimenēm.
- Atzinības raksti izglītojamajiem tiek pasniegti par dažādiem sasniegumiem olimpiādēs, konkursos, sporta sacensībās, par aktivitāti interešu izglītībā u.tml.
- Dzīvās skolas darbiniekiem tiek organizētas ekskursijas un pieredzes apmaiņas braucieni.


2. Pamatskolas darbības pamatmērķi

2.1. Darbības pamatmērķis

Saskaņā ar pamatskolas nolikumu pamatskolas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītošanas procesu, kas nodrošinātu valsts pamatizglītības standartā noteikto pamatizglītības mērķu sasniegšanu, veidojot alternatīvu variantu valsts pamatizglītības standarta apgūšanai uz humānās pedagoģijas un tautas pedagoģijas bāzes, izmantojot individuālās apmācību metodes.
Pamatskolas uzdevumi:
- īstenot pilnu pamatizglītības programmu;
- izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas;
- racionāli izmantot izglītībai atvēlētos finansu resursus;
- sadarboties ar skolēnu vecākiem, lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības ieguvi visiem pamatskolas vecuma bērniem;
- veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas, sociālajiem un ilgtspējīgas attīstības procesiem, morāles un ētikas vērtībām;
- nodrošināt iespēju apgūt mācīšanās pamatprasmes un informācijas tehnoloģiju izmantošanas pamatiemaņas;
- nodrošināt iespēju apgūt Latvijas pilsonim nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības;
- nodrošināt iespēju gūt radošās darbības pieredzi;
- izkopt saskarsmes un sadarbības spējas;
- nodrošināt izglītojamo ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepie­ciešamajām pamatzināšanām un pamatprasmēm;
- radīt pamatu izglītojamā turpmākajai izglītībai;
- veicināt izglītojamā harmonisku veidošanos un attīstību;
- sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, apkārtējo vidi un valsti.

2.2. Iepriekšējo mācību gadu prioritātes un konkrēti rezultāti

1. prioritāte: Pāriet uz jaunu mācībpriekšmetu standartu
Mērķis: Ieviest jaunos izglītības standartus

Uzdevumi

Sasniegumi

1. Izstrādāt un ieviest jaunas programmas mācībpriekšmetos 1. Pamatizglītības programma (izglītības programmas kods 21011111), licence 30.09.2011. Nr.V-4799;
2. Pamatizglītības humanitārā un sociāla virziena programma (izglītības programmas kods 21012111), 25.10.2011., licence Nr.V-4843;
3. Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (izglītības programmas kods 21015611), licence 25.10.2011. Nr.V-4844;
4. Pirmsskolas izglītības programma (izglītības programmas kods 01011111), licence 25.10.2011. Nr.V-4842.
Ikšķiles Brīvā skola ievieš jauno programmu paraugu standartu visos prieksmetos. Latviešu valodā un matemātikā katrs skolēns vai skolēnu grupa strādā pēc individuālās programmas par pamatu ņemot jaunos standarta programmu paraugus. Dabzinībās, īstenojot standartu, strādājam pēc tematiskām programmām, kas saistītas ar gadalaiku maiņu. Gadalaiku maiņu, iespēju robežās, cenšamies iekļaut arī citos priekšmetos. Mūzikā, mākslā, mājturībā arī strādājam pēc tematiskajām programmām, kas saistītas ar gadalaiku maiņu un tradicionālo svētku svinēšanu. Sporta programmu izstrādājam, ņemot vērā pamatskolas specifiku: iespēju gandrīz katru starpbrīdi organizēt sporta spēles un sacensības, papildinot standartu.
2. Izanalizēt līdz šim pielietoto metožu izmantošanu, rast jaunas jaunajām programmām Pielietoto metožu attīstība un analīze atspoguļota sekojošās publikācijās:
1. Роде, О., Крастыня, Э. (2008) Целостностный подход и ценностно направленная ориентация при обучении математике в основной школе. IX International Conference Teaching Matematics: Retrospective and Perspectives. Tezes. Vilnius: Vilnians pedagoginio univeriteto leidykla.
2. Rode, O., Krastiņa, E. (2010) Values Education in Learning Mathematics in Primary School. 11th International Conference Teaching mathematics: retrospective and perspectives May 6 – 7, 2010, Daugavpils, Latvija;
3. Rode, O., Krastiņa, E. (2010) Values Education in Learning Mathematics in Primary School. 9th International Conference Teaching mathematics: retrospective and perspectives May 6 – 7, 2010.
4. Роде, О., Крастиня, Э. (2011) Индавидуализированное обучение на уроке математики. 12 International Conference Teaching mathematics: retrospective and perspectives. Šauļos 5.-6. Maijā, 2011;
5. Oярс Роде (2006) Образованние Сердца через этику и служение. Педагогический вестник Три ключа, 9/2006 – Москва: Издательский Дом Шалвы Амонашвили .
6. Oярс Роде (2006) Поиск целостности в ребенке. Педагогический вестник Три ключа, 10/2006 – Москва: Издательский Дом Шалвы Амонашвили .
7. Oярс Роде (2007) Пересмотр обучения математике в общеобразовательной школе. Реферат на Пятые Международные Педагогические Чтения «Гуманная Педагогика»– Москва – 07/01/2007.
8. Роде, Oярс (2009) „Свобода в гуманной педагогике”. Педагоческий вестник «Три ключа». Москва: изд. Дом Ш.Амонашвили.
9. Ojārs Rode (2004) Humāna pedagoģiskās apmācības sistēma manā privātskolā. Referāts Humānās pedagoģijas konferencē Cēsīs 2004.03.20.
10. Ojārs Rode (2008) Domāšanas stunda: Nevardarbība, referāts starptautiskā konferencē „Pedagogs- daudzveidīgas pilsoniski humānās sabiedrības veidotājs”, Cēsis, 2008.03.26.
11. Ojārs Rode (2011) Meistarklase „Individualizēta matemātikas stunda”. Starptautiskajā Baltijas humānās pedagoģijas konferencē Smiltenē 2010.g.
Analizējot iepriekš pielietotās metodes, Ikšķiles Brīvā skola mēģina pielietot mācību procesā dažādas t.s. alternatīvās mācību metodes kā piemēram, Valdorfa, Jēnas plāna, M.Montesori metodes (atbilstoši pamatskolas specifikai: dažādu konfesiju skolēni, enerģiska vecāku līdzdalība pamatskolas dzīvē). Liela nozīme Ikšķiles Brīvās skolas dzīvē bija inovāciju projektam izglītībā ”Matemātika un māksla franciski, izmantojot Francijas izglītības sistēmas pieredzi un FIP metodi”, kā rezultātā sākām izmantot Francijas izglītības sistēmas ieteiktās interneta mājaslapas. Ikšķiles Brīvajā skolā jau jūtami bilingvālās izglītības (franču – latviešu) iedīgļi.
3. Pārstrādāt ieskaišu sistēmu un pārtaisīt ieskaišu grāmatiņas atbilstoši jaunām mācību programmām Pārstrādātas ieskaišu grāmatiņas atbilstoši jaunām mācību programmām.
Ikšķiles Brīvā skola no 2012.gada ievieš jaunas, uzlabotas ieskaišu gramatiņas, kas atbilst jaunajiem mācību standartu programmu paraugiem.

2. prioritāte: Vispārcilvēcisko vērtību integrēšana mācībpriekšmetos
Mērķis: Līdzsvarot negatīvo vides ietekmi uz bērnu

Uzdevumi

Sasniegumi

1. Izstrādāt kursa programmu vispārcilvēcisko vērtību apgūšanai skolotājiem un to mācīšanas metodikai skolēniem Ir izstrādāta un 2011./2012.m.g. četros semināros skolotājiem aprobēta programma vispārcilvēcisko vērtību apgūšanai skolotājiem un to mācīšanas metodikai skolēniem. Semināru norises ir audiāli dokumentētās. Sagatavota un iesniegta publicēšanai programmas aprobācijas pieredze.
Ikšķiles Brīvā skola organizē nodarbības, ko vada biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas direktors Ojārs Rode par vispārcilvēcisko vērtību apgūšanu skolotājiem un to mācīšanas metodiku skolēniem.
2. Realizēt programmu vispārcilvēcisko vērtību mācīšanai skolēniem Vispārcilvēciskās vērtību apgūšana notiek gan veidojot atbilstošu mācībvidi, gan īpašās domāšanas stundās, gan integrējot vispārcilvēcisko vērtību mācīšanu mācību priekšmetos.
Šo programmu Ikšķiles Brīvā skola ir sākusi realizēt un no 2012. gada janvāra domā tam paredzēt 1 mācību stundu nedēļā, papildus tās integrējot visos mācību priekšmetos.
3. Veikt bērnu rīcības vērojumus, sarunas un izvērtēt programmas efektivitāti Veikta bērnu vērtīborientācijas izpēte. Rezultāti publicēti: Rode, O. Krastina, E. (2009). Value education in the folk school in the context of education for sustainable development in Latvia. Abstract Book. 7th International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. Education.” Research and Implementation of Education for Sustainable Development. May 5 – 8, 2009. Daugavpils, Daugavpils University, Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.99. [ISBN 978-9984-14-435-1].
Ikšķiles Brīvajai skolai pagaidām nav izdevies atrast cilvēku, kas nodarbotos ar bērnu rīcības vērojumiem un turpmāk izvērtētu programmas efektivitāti.

3. prioritāte: Pedagogu izglītošanās
Mērķis: Apgūt jaunos izglītības standartus un pilnveidot meistarību

Uzdevumi

Sasniegumi

1. Sarūpēt jaunos mācībpriekšmetu standartus, paraugprogrammas Sarūpēti visu mācībpriekšmetu standarti un paraugprogrammas.
Ikšķiles Brīvā skola ir informēta par paraugprogrammām un tās veiksmīgi izmanto, jo struktūrvienības vadītaja Agnija Kempele piedalījās šo programmu izstrādē LR Izglītības ministrijā.
2. Apmeklēt rajona skolu izglītības pārvaldes un citur organizētus seminārus par jaunajiem standartiem Apmeklēti novada skolu izglītības pārvaldes un citur organizētie semināri par jaunajiem standartiem.
Ikšķiles Brīvās skolas struktūrvienības direktore piedalījās programmu paraugu izstrādē un tās ievieš mācību darbā.
3. Apmeklēt A1, A2, B2 kursus Aizstāvēti divi maģistra darbi.
Katrs Ikšķiles Brīvās skolas skolotājs apmeklē kursus, kas saistīti ar viņa priekšmetu (ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs). Visi kopā apmeklējam Humānās pedagoģijas seminārus.

4. prioritāte: Zinātniskais darbs
Mērķis: Celt skolotāju kvalifikāciju, rast jaunas metodes

Uzdevumi

Sasniegumi

1. Veikt zinātnisko darbu, pētot procesus pamatskolā Veikts zinātniskais darbs, kurš atspoguļots publikācijās un nolasītos referātos konferencēs (kopskaitā – 14).
Ikšķiles Brīvās skolas skolotāja Diāna Liepa izstrādā doktora disertāciju par bērniem ar attīstības traucējumiem. Procesi Ikšķiles Brīvajā skolā netieši ietemē viņas zinātnisko darbu.
2. Piedalīties pedagogu konferences ar lasījumiem, referātiem Dalība konferencēs:
1. Роде, О., Крастыня, Э. (2008) Целостностный подход и ценностно направленная ориентация при обучении математике в основной школе. IX International Conference Teaching Matematics: Retrospective and Perspectives. Tezes. Vilnius: Vilnians pedagoginio univeriteto leidykla.
2. Rode, O. Krastina, E. (2009). Value education in the folk school in the context of education for sustainable development in Latvia. Abstract Book. 7th International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. Education.” Research and Implementation of Education for Sustainable Development. May 5 – 8, 2009. Daugavpils, Daugavpils University, Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.99. [ISBN 978-9984-14-435-1].
3. Rode, O., Krastiņa, E. (2010) Values Education in Learning Mathematics in Primary School. 11th International Conference Teaching mathematics: retrospective and perspectives May 6 – 7, 2010, Daugavpils, Latvija;
4. Rode, O. (2010). Values in Latvian culture and their relationships with the dimensions of sustainable society. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 17-19 May 2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 94 [ISBN 978-9984-14-485-6].
5. Rode, O., Krastiņa, E. (2010) Values Education in Learning Mathematics in Primary School. 9th International Conference Teaching mathematics: retrospective and perspectives May 6 – 7, 2010.
6. Роде, О., Крастиня, Э. (2011) Индавидуализированное обучение на уроке математики. 12 International Conference Teaching mathematics: retrospective and perspectives. Šauļos 5.-6. Maijā, 2011;
7. Rode, O. (2011) Skolu modeļi Latvijā. Daugavpils Universitātes 53.starptautiska zinātniska konference. 13. – 15. Aprīlī, 2011.
Ikšķiles Brīvās skolas struktūrvienības direktore Agnija Kempele prezentēja biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolu un Ikšķiles Brīvo skolu Budapeštā Comenius projekta „European water – time of solution” sagatavošanas vizītes ietvaros.
2010./2011. m.g. A.Kempele piedalījās Izglītības ministrijas rīkotajā seminārā par agrīno valodu apmācību un stāstīja par agrīno franču valodas mācīšanu Ikšķiles Brīvājā skolā. Ikšķiles Brīvās skolas pedagogi studē LU, LMA.
3. Sadarboties ar Daugavpils universitātes pedagoģijas fakultātes zinātniekiem Sadarbībā ar Daugavpils universitātes zinātniekiem veikti pētījumi, kas atspoguļoti publikācijās un konferencēs nolasītos referātos (kopskaitā – 9) sk. augstāk.
4. Pētīt attiecību bērns – sabiedrība. (atrast paņēmienus kā līdzsvarot vides negatīvās ietekmes) Atspoguļots publikācijās:
1. Rode, O., Krastiņa, E. The problems of Values Education in Primary School of Latvia, Junior Researchers Conference "EUROPEAN AND NATIONAL CONTEXT IN RESEARCH" 27-28 April 2011. Polotsk State University, Novopolotsk, Belarus;
2. Роде, О. (2011)Теоретическая основа необходимых изменений в системе образования Латвии. «Культура. Наука. Интеграция», выпуск 3 (15), 2011.
3. Rode, O. (2011) Skolu modeļi Latvijā. Daugavpils Universitātes 53.starptautiska zinātniska konference. 13. – 15. Aprīlī, 2011;
4. Ojārs Rode (2011) Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas.// Izglītība un Kultūra Nr 6 (336) 10.02.2011.
5. Rode, O. (2011) Kāds varētu izskatīties skolas modelis Latvijā?// Izglītība un Kultūra. Nr. 34.
2011./2012. m.g. veikti 5 semināri skolotājiem.
Ikšķiles Brīvā skola cenšas izvairīties no vides negatīvās ietekmes (lietojot uzturā ekoloģisku pārtiku, uzturoties pēc iespējas vairāk svaigā gaisā).
5. Pētīt bērna atvēršanas iespējas meklējot korelāciju jau esošos pētījumos un padziļināt skolotāju izpratni par aurā, astroloģijā rodamo informāciju 1. Oярс Роде (2006) Образованние Сердца через этику и служение. Педагогический вестник Три ключа, 9/2006 – Москва: Издательский Дом Шалвы Амонашвили .
2. Oярс Роде (2006) Поиск целостности в ребенке. Педагогический вестник Три ключа, 10/2006 – Москва: Издательский Дом Шалвы Амонашвили .
2012. gada janvārī Ikšķiles Brīvā skola piedāvā bērniem aizpildīt pētījumu anketas, lai labāk izprastu skolēnus.

5. prioritāte: Pirmsskolas bērnu apmācība
Mērķis: Veikt pirmsskolas bērnu apmācību pamatskolā

Uzdevumi

Sasniegumi

1. Sagatavot pirmsskolas bērnu apmācības programmu Licencēta pirmsskolas izglītības programma (izglītības programmas kods 01011111), licence 25.10.2011. Nr.V-4842.
Tā kā šobrīd Ikšķiles Brīvās skolas pirmsskolas pedagogs pārstāv Valdorfa skolas metodoloģiju, tad strādājam pie tā, lai atrastu līdzsvaru starp Valdorfa pedagoģiju un Izglītības ministrijas standartu.
2. Uzsākt pirmsskolas bērnu apmācību Dzīvajā skolā ar 2011.gada 1.septembri ir uzsākta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmas (izglītības programmas kods 01011111) apmācība.

6. prioritāte: Prenetālā audzināšana
Mērķis: Realizēt bērnu agrīno audzināšanu pamatskolā

Uzdevumi

Sasniegumi

1. Izpētīt bērnu agrīnās audzināšanas iespējas novadā Nepieciešamo resursu trūkuma dēļ nav veikts.
Ar agrīno audzināšanu Ikšķiles novadā nodarbojas vismaz 4 pirmskolas izglītības iestādes. Ar vienu no tām (Ķiparu nams) Ikšķiles Brīvajai skolai ir cieša sadarbība. Esam informēti par agrīno audzināšanu šajā iestādē.
2. Sagatavot bērnu agrīnās audzināšanas programmu, sarūpēt nepieciešamos resursus tās realizēšanai 2012. gadā Ikšķiles Brīvā skola plāno izveidot programmu, kur tiktu apvienots Latvijas izglītības ministrijas standarts ar Valdorfa, M.Montesori metodes un Jēnas plāns. Šīs programmas realizācijai, iespēju robežās, iegādāties nepieciešamos resursus.
3. Uzsākt bērnu agrīno izglītošanu pamatskolā Ikšķiles Brīvajā skolā ir uzsākta.

7. prioritāte: Skolēnu sasniegumu sabiedriskošana
Mērķis: Veicināt skolēnu pašapziņas celšanos un skolas popularizāciju sabiedrībā

Uzdevumi

Sasniegumi

1. Dalība priekšmetu olimpiādēs Nav veiktas.
2. Dalība pagasta, rajona un valsts mēroga skolēnu darbu izstādēs Ikšķiles Brīvā skola piedalījās Francijas institūta rīkotajā afišu konkursā un dzejoļu konkursā Frankofonijas pavasara ietvaros.
3. Skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs Projektu nedēļas ietvaros februārī Ikšķiles Brīvā skola organizēs projektu izstrādi un prezentācijas, balstoties uz mācību priekšmetu tēmām un iespējamo Comenius projekta tēmu: ūdens tā dažādajās izpausmēs. Respektējot skolēnu vecumu, mēģināsim darbos ieviest zinātnieciski, pētnieciskos iedīgļus: materiālu vākšana, sakopošana, analīze. Katrs skolēns izvēlēsies darba vadītāju – varbūt arī no vecāku vidus (zinātniekus, uzņēmējus).

8. prioritāte: Bērns – sabiedrība
Mērķis: Neitralizēt negatīvās sabiedriskās motivācijas veidošanos bērnā

Uzdevumi

Sasniegumi

1. Regulāri apkopot un izmantot ziņas par skolēnu veselību Panākta vienošanās ar Drustu pagasta feldšera punktu par bērnu regulāru pārbaudi un veselības raksturojošo datu uzkrāšanu.
2. Paplašināt sadarbi ar vecākiem Caur mājas lapu www.drustutautskola.lv.
Ikšķiles Brīvās skolas sadarbība ar vecākiem ir ļoti nopietna: regulāras sapulces, individuālās pārrunas, viesošanās Ikšķiles Brīvajā skolā – viesstundu vadīšana.
3. Tāda pamatskolas mērķa izstrādāšanu, kas orientētu bērnus uz atbildības uzņemšanos par sabiedrības nākotni Mērķi ir izstrādāti 2011./2012. m.g. sākumā.
Ikšķiles Brīvā skola ir izvirzījusi mērķi piedalīties Comenius projektā „European water – time of solution”. Projekta tēma – ūdens tā dažādajās izpausmēs. Divu gadu garumā strādāsim pie tā, lai meklētu veidus, kā mūsu planētai nodrošināt tīru ūdeni. Apzināsim katra mācību priekšmeta saistību ar šo tēmu. Tēmas – problēmas specifiku Latvijā salīdzināsim ar citu Eiropas valstu pieredzi (Francija, Portugāle, Ungāriju, Polija un Rumānija).
Nopietnu uzmanību turpmāk gribam veltīt vispārcilvēcisko vērtību mācīšanai: godīgumam, tolerancei, inteliģencei, līdzjūtībai, ieinteresētībai, atbildībai, zināšanām un patriotismam par savu zemi (un arī planētu).
4. Atjaunot pamatskolas avīzi Ir izveidota biedrības un pamatskolas mājas lapa www.drustutautskola.lv.
Ikšķiles Brīvā skola izdod avīzi interneta formātā (vecākiem).
5. Izstrādāt un veikt vecāku izglītošanas programmu Ikšķiles Brīvā skola cenšas rīkot regulāras sapulces vecākiem, bet programmas nav.
6. Realizēt mācībpriekšmetu mācīšanu atbilstoši pamatskolas ētikas kodeksā ietvertām idejām Tas tiek veikts ar augstāk aprakstītām metodēm (2. prioritāte: Vispārcilvēcisko vērtību integrēšana mācībpriekšmetos).
No 2012. gada janvāra Ikšķiles Brīvā skola ieviesīs ētikas mācīšanu (mācību stunda reizi mēnesī). Ētikas kodeksa principus integrējam visos mācību priekšmetos.
7. Izveidot pamatskolā skolēnu pagarinātās dienas grupu Ikšķiles Brīvās skolas skolēni var uzturēties skolā līdz 18.00.
8. Radīt iespēju skolēniem paamtskolā uzturēties 24 stundas diennaktī, nodrošinot atbilstošu aprūpi Drustu tautskolā no 2008. līdz 2010.gadam bija iekārtotas naktsmītnes, ar atbilstošu aprūpi.
Ikšķiles Brīvajā skolā nav tādu iespēju.
9. Izveidot skolēnu pašpārvaldi Izveidota pašpārvalde, izstrādāts nolikums.

9. prioritāte: Vide un mācībmateriālā bāze
Mērķis: Nodrošināt estētisku Drustu tautskolas vidi un uzlabot mācībmateriālo bāzi

Uzdevumi

Sasniegumi

1. Drustu tautskolas vestibila sakārtošana Drustu tautskolas vestibils iekārtots, demonstrējot Drustu tautskolas pamatievirzes, kā arī nodrošinot nepieciešamās informācijas saņemšanu par aktualitātēm.
2. Izvietot pamatskolas nosaukumu un ceļa norādes uz pamatskolu Ir izveidota un uzstādīta ceļa zīme Drustos uz krustojumu Drusti – Launkalne, kā arī izgatavota Drustu tautskolas nosaukuma plāksne pie ieejas durvīm.
Ikšķiles Brīvās skolas norāde pie skolas ieejas ir izveidota, ceļa norāžu pagaidām nav.
3. Regulāri veikt pamatskolas un tā apkārtnes sakopšanu Regulāri tiek veikta pamatskolas un tā apkārtnes sakopšana.
4. Izveidot pamatskolas simboliku Izveidota biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas simbolika.
Ikšķiles Brīvajā skolā daļēji ir izveidota, bet tā kā mainām atrašanās vietu, tā jāpilnveido.
5. Aktivizēt darbu ar masu mēdijiem Veiktas publikācijas masu mēdījos:
1. Ojārs Rode (2007) Pedagoģija ar nākotni. // Druva - 31/01/2007.
2. Pēteris (Ojārs Rode) (2007) Skolotājs - visu sabiedrības nelaimju grēkāzis. // Psiholoģija ģimenei un skolai - 2007/05.
3. Ojārs Rode (2011) Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas.// Izglītība un Kultūra Nr 6 (336) 10.02.2011.
4. Rode, O. (2011) Kas mēs esam, kur mēs ejam un kā mums sevi atrast?// Izglītība un Kultūra. Nr.29.
5. Rode, O. (2011) Kāds varētu izskatīties skolas modelis Latvijā?// Izglītība un Kultūra. Nr. 34.
Sniegtas intervijas:
1. Т.Герасимова (2007) Дети индиго, не такие, как все. // Час – 28/02/2007.
2. S.Benfelde (2007) Mēs mācāmies no tautas un mācām tautu. //Vides Vēstis. – 2007. 7/8.
3. Kā bērni mācās Drustu tautskolā 99 Baltie zirgi? Arta Cīča. Žurnāls Ieva Nr.15 (651), 2010.g.;
4. Bez zvana un bez atzīmēm. Olga Krjaževa. Laikraksts Neatkarīgā Nr.119 (5709), 2010.g.;
5. Jauno pasaules kārtību veidos indigo bērni. Dace Žogota. Žurnāls Mistērija Nr. 4/139, 2010.g.
6. Krievijas televīzijas pirmajam kanālam. 2010.g. http://www.youtube.com/ watch?v=9B625d5IUJM;
Izveidotas mājas lapas internetā (sk. augstāk)
Ikšķiles Brīvajai skolai ir aktīva sadarbība gan ar vietējiem medijiem, gan bijusi sadarbība ar Latvijas Radio 1 programmu, arī laikrakstu Diena un žurnāliem Ieva, Mans Mazais.

10. prioritāte: Finanses
Mērķis: Uzlabot pamatskolas finansiālo stāvokli

Uzdevumi

Sasniegumi

1. Panākt valsts finansējuma piešķiršanu otrajam pusgadam Ir panākts valsts finansējums skolotāju algām mācību gada garumā.
2. Panākt 100% pašvaldību norēķināšanos ar pamatskolu par skolēnu izglītošanu Panākta 100% to pašvaldību norēķināšanās ar Drustu tautskolu par skolēnu izglītošanu, kuru bērni mācās Drustu tautskolā.
Ikšķiles Brīvajā skolā ir panākta 100% pašvaldību norēķināšanās ar Ikšķiles Brīvo skolu par skolēnu izglītošanu.
3. Rast stabilu finansējuma avotu pamatskolas tekošo rēķinu segšanai, kā arī attīstībai Stabilo finanšu avotu veido valsts budžeta maksājumi skolotāju algām, pašvaldību maksājumi un vecāku iemaksas saimnieciskiem izdevumiem un interešu izglītībai.
Ikšķiles Brīvajā skolā ir atrasti daži sponsori.
4. Rast līdzekļus jaunas skolas ēkas projektēšanai un būvniecībai Ir veikti potenciālās skolas ēkas Drustos būvniecības teritorijas uzmērījumi, izstrādāts teritoriālais plānojums, skiču projekti atsevišķām ēkām.
Ikšķiles Brīvās skolas divi projekti ar Eiropas fondu naudas līdzdalību ir apstiprināti. Plānojam turpināt darbu šajā jomā, jo pašvaldība piešķīrusi lietošanā Elkšņu skolas vēsturisko ēku.
5. Diferencēt skolēnu skolas maksas Skolas maksa ir diferencēta atbilstoši vecāku maksātspējai. Bezdarbnieku bērni no skolas maksas atbrīvoti. Skolas maksa nav jāmaksā arī tiem vecākiem, kuri aktīvi piedalās Drustu tautskolas sadzīves jautājumu risināšanā vai strādā par skolotājiem Drustu tautskolā.
Ikšķiles Brīvajā skolā ir diferencēta skolas maksa.

11. prioritāte: Materiālie resursi
Mērķis: Uzlabot darba un atpūtas apstākļus pamatskolā

Uzdevumi

Sasniegumi

1. Sakārtot dabas mācības materiālo bāzi Izveidota un patreiz tiek atjaunināta dabas un aizvēstures taka Gaujas palienu pļavu robežšķirtnē. Iegādāts mācību līdzekļu komplekts eksperimentiem dabas mācībās.
Ikšķiles Brīvajā skolā pateicoties ES līdzekļiem, sākam mūzikas klasi, iegādājoties ģitāras un darba materiālus, lai izgatavotu kokles.
2. Papildināt pamatskolas bibliotēku ar jaunām grāmatām Drustu tautskolas bibliotēka katru gadu tiek atjaunināta ar mācību un citām grāmatām.
Ikšķiles Brīvajā skolā ir izveidota bibliotēka ar skolēnu un skolotāju ziedotajām grāmatām.
3. Podniecības darbnīcas labiekārtošana Drustu tautskolā ir iekārtota podniecības darbnīca un nodrošināta ar visiem nepieciešamiem rīkiem un materiāliem.
Ikšķiles Brīvajā skolā 2012. gadā pērk māla apdedzināšanas krāsni darbnīcas izveidei.
4. Kokapstrādes darbnīcas materiālās bāzes uzlabošana Drustu tautskolā ir iegādāts ēvelsols, elektriskie kokapstrādes instrumenti: zāģis, ēvele, rokas urbmašīna, akumulatoru skrūvgriezis, leņķzāgis
5. Paplašināt skolēnu aktīvās atpūtas iespējas (rotaļlaukums) Drustu tautskolā ir uzliktas šūpoles.
6. Iekārtot sporta laukumu Noslēgta vienošanās ar pašvaldības pamatskolu par tās sporta laukuma izmantošanu.
7. Veikt Drustu tautskolas telpu kosmētisko remontu Veikts atsevišķu Drustu tautskolas telpu remonts par, apmēram, 10 000 Ls.
8. Uzbūvēt un iekārtot Senākā dzelzs laikmeta ēku Tiek atjaunināta nokalpojusī būve.
9. Uzbūvēt un iekārtot Agrā dzelzs laikmeta ēku Tiek atjaunināta nokalpojusī būve.
10. Zaļās takas labiekārtošana Ir realizēti divi sabiedriskie projekti „Sabiedrība ar dvēseli” takas labiekārtošanai.
11. Uzbūvēt un iekārtot Vidējā dzelzs laikmeta ēku Nepieciešamo finansiālo resursu trūkuma dēļ, nav īstenots.
12. Uzbūvēt un iekārtot Vēlā dzelzs laikmeta ēku Nepieciešamo finansiālo resursu trūkuma dēļ, nav īstenots.
13. Uzprojektēt jaunu skolas ēku Ir veikti potenciālās skolas ēkas Drustos būvniecības teritorijas uzmērījumi, izstrādāts teritoriālais plānojums, skiču projekti atsevišķām ēkām.
Notiek Elkšņu skolas pārprojektēšana, lai to piemērotu Ikšķiles Brīvās skolas vajadzībām.
14. Jaunās skolas ēkas būvniecības 1. kārta Nepieciešamo finansiālo resursu trūkuma dēļ, nav īstenots.
15. Jaunās skolas ēkas būvniecības 2. kārta Nepieciešamo finansiālo resursu trūkuma dēļ, nav īstenots.

12. prioritāte: Cilvēkresursi
Mērķis: Uzlabot darba organizāciju

Uzdevumi

Sasniegumi

1. Pieņemt darbā grāmatvedi-lietvedi Biedrībā „Tautskola 99 Baltie zirgi” ir pieņemta gan grāmatvede, gan lietvede.
2. Pieņemt darbā skolas saimnieku Drustu tautskolā ir noslēgts darba līgums.
Ikšķiles Brīvajā skolā 2012. gadā plāno pieņemt darbā skolas saimnieku, jo paredzami lieli būvdarbi.
3. Pieņemt darbā skolas apkopēju Drustu tautskolā un Ikšķiles Brīvajā skolā ir apkopēja.
4. Pieņemt darbā mācībdarba vadītāju Ir noslēgts darba līgums.
5. Pieņemt darbā audzināšanas darba vadītāju Ir noslēgts darba līgums.
6. Pieņemt darbā projekta menedžeri Biedrībā „Tautskola 99 Baltie zirgi” ir pieņemta finanšu vadītāja, kas veic arī projekta menedžera darba pienākumus.

13. prioritāte: Pamatskolas juridiskā statusa maiņa
Mērķis: Uzlabot pamatskolas darba organizāciju

Uzdevumi

Sasniegumi

1. Mainīt pamatskolas juridisko statusu no privātskolas uz sabiedriskas organizācijas skolu Pamatskolas dibinātājs ir biedrība „Tautskola 99 Baltie zirgi”, kura 2011.gada 14.decembrī saņēma sabiedriskā labuma organizācijas statusu kultūras veicināšanas darbības jomā.
2. Atslogot direktoru no papildus pienākumiem Direktors ir atslogots no papildus pienākumiem noslēdzot darba līgumus ar darbiniekiem par sekojošu darbu izpildi: grāmatvedības; lietvedības, skolas saimnieka u.c.
3. Uzlabot pamatskolā informācijas apmaiņu, izplatīšanu Ir izveidotas mājas lapas. Ir izveidotas dokumentu glabāšana Dropbox interneta vidē, kur vadība viegli var dalīties ar izstrādātajiem dokumentiem. Ir izveidota biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” vadības sarakstes grupa ar Google group palīdzību, kas veido ātru un operatīvu informācijas apmaiņu.


3. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde

Rekomendācijas pamatskolas darba uzlabošanai

Izpildes apraksts

Koriģēt izglītības programmu atbilstoši pamatskolas darbības filozofijai un reālai nepieciešamībai, izstrādāt tematiskos plānus visos mācību priekšmetos, t.sk. atspoguļot integrējamās tēmas, izveidot individuālos mācību plānus Izstrādāti tematiskie plāni visos mācību priekšmetos un individuālie mācību plāni.
Sakārtot visu pamatskolas obligāto dokumentāciju, t.sk. pamatskolas pamatizglītības programmā, nolikumā noteikto, atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, lietojot vispārpieņemto terminoloģiju izglītības sistēmā vai skaidrojot pamatskolas pieņemto Ir sakārtota visa pamatskolas obligātā dokumentācija atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, tai skaitā izglītības iestādes vadības, personāla vadības un pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamā obligātā dokumentācija. Ir izveidota pamatskolas attīstības koncepcija, pilnveidots pamatskolas nolikums, pedagoģiskās padomes un metodisko komisiju nolikums, pamatskolas padomes reglaments, aktualizēta lietu nomenklatūra, lietvedības instrukcija un dokumentu aprites kārtība.
Izstrādāt klases žurnālus atbilstoši reālajām vajadzībām un nodrošināt ierakstu sakritību Pielāgots 5.-9.klases žurnāls sākumskolai.
Pielāgot valstī noteikto vai izstrādāt un apstiprināt savu pamatskolas skolēnu sasniegumu vērtēšanas sistēmu Izstrādāta un ieviesta vērtēšanas sistēma pirmo-ceturto klašu skolēnu sasniegumu vērtēšanai. Izstrādāta un ieviesta vērtēšanas sistēma pamatskolas matemātikā, latviešu valodā, krievu valodā, ķīmijā, fizikā, bioloģijā, ģeogrāfijā, sportā, vēsturē, angļu valodā, informātikā, ētikā, mūzikā, vizuālajā mākslā, mājturībā.
Patstāvīgi veikt skolēnu mācību sasniegumu, attieksmju un attīstības izvērtēšanu dinamikā, un gala rezultātā Tiek veikta skolēnu sasniegumu, attieksmju, attīstības izvērtēšana. Skolēnu sasniegumu analīze tiek veikta veidojot sasniegumu grafikas pa mācību priekšmetiem. Attieksmju veidošana un izvērtēšana notiek pamatskolā izveidotās vērtību izglītības ietvaros.
Regulāri informēt skolēnus, vecākus par izglītības programmas apguves rezultātiem Vecāki tiek regulāri informēti par izglītības programmas apguvi sekojoši:
1. tiek nodota rakstiska informācija dienasgrāmatās, ieskaišu grāmatiņās, īpašu vēstuļu veidā;
2. telefoniski;
3. tiek rīkotas īpašas pedagogu un vecāku individuālas konsultācijas.
Nodrošināt skolēniem psihologa, sociālā pedagoga konsultācijas Šīs konsultācijas tiek nodrošinātas ar novada skolu pārvaldes atbalstu tiekam vajadzības gadījumā nodrošināti ar psihologa, sociālā pedagoga konsultācijām
Uzlabot darbu skolēnu drošībai nepieciešamo pasākumu īstenošanā Ir izstrādāti 14 drošības noteikumi skolēniem. Ar drošības noteikumiem Nr.1 Par pirmās palīdzības sniegšanu, Nr.2 Par elektrodrošību, Nr.3 Par ugunsdrošību, Nr.4 Par rīcību ekstremālās un nestandarta situācijās un evakuācijas plānu klases audzinātājs vai cita profesionāla amatpersona attiecīgajā jomā skolēnus iepazīstina katru gadu septembrī. Ar drošības noteikumiem Nr.5 Par drošību amatniecības nodarbībās, Nr.6 Par drošību mājturības nodarbībās, Nr.7 Par drošību informātikas nodarbībās, Nr.8 Par drošību dabaszinību nodarbībās (laboratorijā), Nr.9 Par drošību bioloģijas nodarbībās, Nr.10 Par drošību fizikas nodarbībās un Nr.11 Par drošību ķīmijas nodarbībās attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs skolēnus iepazīstina I un II semestra pirmās mācību stundas laikā un pirms tādu jaunu darbību uzsākšanas, kuras var apdraudēt skolēnu drošību un veselību. Ar drošības noteikumiem Nr.12 Par drošību ekskursijās, pārgājienos un pastaigās klases audzinātājs skolēnus vai par ekskursiju (pārgājienu) atbildīgais pedagogs iepazīstina pirms katras ekskursijas vai pārgājiena. Ar drošības noteikumiem Nr.13 Par drošību sporta sacensībās un nodarbībās klases audzinātājs vai par sporta sacensībām atbildīgais pedagogs skolēnus iepazīstina katru gadu septembrī un pirms katrām sporta sacensībām. Ar drošības noteikumiem Nr.14 Par drošību masu pasākumos klases audzinātājs skolēnus iepazīstina pirms katra pasākuma. Par noteikumu pārrunāšanas faktu skolotājs veic ierakstu klases žurnālā vai Drošības noteikumu skolēniem instruktāžu reģistrācijas žurnālā, skolēni (izņemot pirmsskolas vecuma bērnus) atbilstoši spējām un prasmēm to apliecina ar ierakstu "iepazinos", norādot datumu, un parakstu. Tiek ievērotas Ministru kabineta 24.11.2009. noteikumu Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” prasības.
Sakārtot Drustu tautskolas sanitāri higiēniskās telpas atbilstoši prasībām Drustu tautskolas sanitāri higiēniskās telpas ir sakārtotas atbilstoši prasībām – par ko liecinās inspekciju pārbaudes protokoli.
Veikt finanšu līdzekļu piesaisti pamatskolas darbības optimālai nodrošināšanai Finanšu līdzekļi tiek piesaistīti katru gadu.
Paplašināt pamatskolas administrāciju – deleģēt pamatskolas direktora administratīvos, metodiskos pienākumus citiem pedagogiem Ir pieņemta darbā grāmatvede un lietvede. Pamatskolas metodiskais darbs tiek uzticēts priekšmetu skolotājiem.
Pieņemt darbā tehnisko personālu Pieņemta darbā apkopēja, darba aizsardzības speciālists un ugunsdrošības speciālists.
Risināt jautājumu par Drustu tautskolas ēkas fasādes un iekštelpu kosmētisko remontu, siltināšanu, logu nomaiņu Veikta 3 Drustu tautskolas korpusu logu nomaiņa, veikts kosmētiskais remonts 700 m2, nomainīta apgaismojuma armatūra 150 m2. 2012.gadā plānots piesaistīt finanšu līdzekļus logu nomaiņai otrajam Drustu tautskolas korpusam un Drustu tautskolas ēkas fasādes remontam.
Veikt Drustu tautskolas teritorijas sakopšanu Regulāri tiek kopta Drustu tautskolas teritorija.
Bibliotēkas fondu sakārtot atbilstoši bibliotēkas darbības prasībām, pieņemt darbā bibliotekāru, veidot elektronisko katalogu Par atbildīgo bibliotēkā nozīmēts Drustu tautskolas pedagogs. Bibliotēkas fonds sakārtots tematiski. Elektroniskā kataloga veidošana izpildīta daļēji, 2012.gada plānots pabeigt elektroniskā kataloga izveidi un pieņemt darbā bibliotekāri.
Piesaistīt papildus finanšu resursus mācību līdzekļu iegādei un specializēto mācību kabinetu izveidei Bērni ir nodrošināti ar mācībām nepieciešamo literatūru. Iegādāti mācīblīdzekļi dabaszinātnēs (par ziedojuma līdzekļiem). Regulāri tiek iepirkti mācībām nepieciešamie līdzekļi.
Veidot skolēnu pašpārvaldi Visi pamatskolas skolēni piedalās kopīgās vecāku un pedagogu kopsapulcēs, kurās katrs skolēns izsaka savu viedokli, ierosinājumus. Pamatskolas nolikumā ir noteikts, ka:
- Pamatskolas pašpārvaldi ar pamatskolas vadītāja atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas.
- Pamatskolas pašpārvalde, kuru vada pamatskolas pašpārvaldes priekšsēdētājs, ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes institūcija, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada izglītojamo sabiedrisko dzīvi Skolā, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses, piedalās Skolas pārvaldē.
- Pamatskolas pašpārvaldi veido 5. – 9.klašu izvirzītie skolēnu pārstāvji.
- Pamatskolas pašpārvaldes izveidošanas kārtību un kompetenci nosaka Pamatskolas pašpārvaldes reglaments, kuru izstrādā izvirzītie skolēnu pārstāvji un apstiprina pamatskolas vadītājs.
Izstrādāt pedagoģisko darbinieku materiālās un morālās stimulēšanas nolikumu Ir izstrādāts pedagoģisko darbinieku materiālās un morālās stimulēšanas nolikums.
Izveidot darba aizsardzības sistēmu pamatskolā Pamatskolā un tās teritoriālajās struktūrvienībās ir izveidota darba aizsardzības sistēma. Ir veikti pamatskolas un tās teritoriālo struktūrvienību darba vides riska novērtējumi un izstrādāti darba aizsardzības pasākumu plāni, ar kuriem ir iepazīstināti darbinieki. Ir izveidota darba aizsardzības organizatoriskā struktūra, norīkotas atbildīgās personas darba aizsardzības un ugunsdrošības jautājumos. Veicot darba vides riska novērtējumu, tika veikta konsultēšanās ar pamatskolas darbiniekiem, lai viņus iesaistītu darba aizsardzības uzlabošanā.
Nodrošināt pedagogu metodisko izglītošanu darbam saimēs /apvienotajās klasēs/ Pamatskola realizē humānās pedagoģijas principus un tam atbilst arī skolotāju kvalifikācija: visi skolotāji ir noklausījušies 36. st. kursus humānajā pedagoģijā; piedalījušies humānās pedagoģijas konferencē (divi lasījumi) piedalījušies humānās pedagoģijas nometnēs; direktors ik gadus braucis uz Maskavu un piedalās tur organizētajos humānās pedagoģijas lasījumiem, lasot referātus par pamatskolas pieredzi un uzklausot citu pieredzi. Otrās saimes audzinātāja divas reizes bijusi nedēļas ilgos pieredzes braucienos uz Maskavas un Pēterburgas humānās pedagoģijas skolām. „Kontā” ir vairākas publikācijas humānajā pedagoģijā, kā arī vairāki radio, televīzijas raidījumi humānās pedagoģijas popularizēšanā.


4. Pamatskolas sasniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos

4.1. Pašvērtējums pamatjomā “Mācību saturs”

- Pamatskolas īstenotā izglītības programma atbilst licencētai izglītības programmai.
- Izglītības process tiek organizēts tā, lai tiktu īstenoti pamatizglītības programmas galvenie mērķi, kuri norādīti Ministra kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 „Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”.
- Pamatskola realizē izglītības programmas galvenos uzdevumus, īpašu akcentu liekot matemātikas, dabaszinātņu pamatzināšanu apguvei, sociālo, morālo un estētisko vērtību apgūšanai, radošas darbības pieredzes iegūšanai, saskarsmes un sadarbības spēju izkopšanai, kā arī spējai novērtēt un izjust skaisto.
- Mācību priekšmeti tiek apgūti atbilstoši valsts standarta prasībām. Pamatskola izvirzījusi mērķi un organizē mācību procesu tā, lai katrs skolēns savās prasmēs, zināšanās, iemaņās visos priekšmetos pārsniegtu vidējo vērtējumu valstī. Mācībdarba organizācija orientēta ne uz laika limitu, bet uz konkrētā mācību priekšmeta apguves līmeni.
- Skolotājs savu darbu saplāno atbilstoši paša vai atbilstošā priekšmeta paraugprogrammai. Programma kopumā, ka arī programmas apguves secība, skolēna individuālais tās apguves temps atspoguļojas skolēnu ieskaišu grāmatiņās. Skolotājs savu darbu mācību satura īstenošanai plāno ar katru skolēnu individuāli un tas ir atkarīgs tikai no skolēna individuālām spējām, veselību t.i., vai nu skolēns programmu apgūst programmai paredzētajā mācību gadā, ātrāk, vai vēlāk.
- Skolotājiem atbilstoši pamatskolas nolikumam tiek dota pilnīgi brīva iespēja izvēlēties mācību priekšmetu programmas, tām atbilstošas mācību grāmatas, vai strādāt pēc paša izstrādātas programmas.

Tālākās attīstības vajadzības
- Izglītības programmas saskaņošana ar jauniem mācību standartiem, jauno programmu apguve.
- Pedagogu sagatavošana humānās pedagoģijas praktiskai realizācijai.
- Inovatīvu mācību metožu apguve.
- Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas meistarības pilnveidošana.
- Pedagogu izglītošana par izmaiņām mācību saturā.
- Pedagogu tālākā kvalifikācijas celšana un meistarības pilnveidošana.
- Jāveido sadarbība ar līdzīgām skolām Baltijas un Ziemeļvalstu skolām pedagoģiskās pieredzes apmaiņai, iegūšanai darbā ar jaukta vecuma skolēnu grupām.
- Jāveicina skolotāju zinātniskā darbība.
- Jāveicina skolotāju piedalīšanos vietēja un starptautiska mēroga konferencēs.
- Pamatskolas mājas lapā jāizveido neklātienes humānās pedagoģijas skola.
Pamatojums: laikmeta prasības, izmaiņas mācību priekšmetu mācību saturā, jaunu mācību tehnoloģiju pieejamība.

4.1.1. Teritoriālās struktūrvienības „Dzīvā skola” pašvērtējuma papildinājums pamatjomā “Mācību saturs”

Dzīvās skolas īstenotās programmas atbilstība licencētajai izglītības programmai
- Skolotājiem ir izpratne, kā viņu mācītā priekšmeta saturs iekļaujas pamatskolas īstenotajā izglītības programmā.

Mācību priekšmetu standartu pārzināšana un prasību izvirzīšana
- Skolotāji pārzina sava mācību priekšmeta standartā noteiktos mērķus un uzdevumus izglītības programmas realizēšanā, zina priekšmeta obligāto saturu, skolēnu sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību.

Skolotāja darba plānošana
- Skolotāji ir izstrādājuši tematiskos plānus savā mācību priekšmetā katrai klasei.
- Mācību satura plānojums ir visaptverošs, skaidrs un precīzs.
- Skolotāji plāno mācību satura apguves secību, dažādu tēmu apguvei paredzēto laiku, paredzamo rezultātu, apgūstamās zināšanas, prasmes un iemaņas, mācību līdzekļus un metodes, vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.
- Dzīvās skolas direktore koordinē un pārrauga priekšmetu mācību programmu, mācību priekšmetu tematisko plānu izstrādi.
- Skolotāji labi pārzina sava mācību priekšmeta standartu.
- Skolēniem tiek nodrošinātas nepieciešamās konsultācijas.
- Dzīvās skolas administrācija koordinē, pārrauga un nodrošina iespējas izmantot Dzīvajā skolā pieejamos resursus, veicina dažādu mācību priekšmetu skolotāju sadarbību.

Mācību satura īstenošanai paredzētā laika sadalījums
- Plānojot darbu, skolotāji ņem vērā skolēnu vajadzības, paredz mācību darba individualizāciju skolēniem ar grūtībām mācībās un talantīgajiem skolēniem.
- Paredzamais laiks temata apguvei tiek plānots, ņemot vērā skolēnu individuālās spējas, tomēr ne vienmēr tas ir optimāls, lai skolēni varētu gūt savām spējām atbilstošus rezultātus. Nepieciešamības gadījumā tiek veiktas korekcijas.
- Katra temata apguvei paredzētais laika sadalījums saskan ar ierakstiem elektroniskajā uzskaites sistēmā.

Skolotājiem sniegtais atbalsts mācību priekšmeta programmas izvēlē/izstrādē
- Dzīvās skolas vadība koordinē un pārrauga mācību priekšmetu programmu izvēli.
- Dzīvās skolas metodisko komisiju apspriedēs vienojas un izvērtē mācību priekšmetu programmas, sniedz konsultācijas un apmainās pieredzē mācību programmu izstrādē. Tiek apstiprinātas izmaiņas programmās.
- Skolotājiem ir pieejams pamatizglītības standartu krājums un paraugprogrammu krājums. Ir iespējas iepazīties ar izmaiņām mācību priekšmetu saturā.
- Skolotāji ir nodrošināti ar jaunāko metodisko literatūru un materiāliem.

Tālākās attīstības vajadzības
- Mācību procesa individualizācija un diferenciācija izglītības kvalitātes paaugstināšanai.

4.1.2. Teritoriālās struktūrvienības „Brīvā Māras skola” pašvērtējuma papildinājums pamatjomā “Mācību saturs”

- Brīvā Māras skola ir izstrādājusi nodarbību sarakstu saimēs, saskaņā ar licencēto izglītības programmu un Brīvā Māras skolas veidotu Saules Gada Programmu. Saules Gada Programma tiek veidota balstoties uz latvisko Saules Gada Kalendāru un ir tapšanas procesā. Nodarbību saraksts ir publiski pieejams visiem interesentiem Brīvā Māras skolas mājas lapā. Vecāki par izmaiņām nodarbību sarakstā tiek informēti elektroniski. Izmaiņas nodarbību sarakstā tiek savstarpēji saskaņotas plānošanas sapulcēs. Skolotāji tiek aicināti ierosināt izmaiņas stundu sarakstā, ja tas palīdz uzlabot mācību darba kvalitāti.
- Brīvā Māras skola organizē iknedēļas mācību darba plānošanas sapulces, lai pilnveidotu un uzlabotu mācību darba metodes. Mācību priekšmetu apguve tiek sasaistīta ar katru tēmu. Līdz ar to mācību priekšmetu apguve notiek mācību blokos.
- Skolā notiek izglītības programmas satura izvērtēšana sadarbojoties skolotājiem un skolas vadībai. Tematiskais plāns tiek veidots pamatojoties uz Saules Gada Programmu, izvirzot mērķus un uzdevumus, kas atbilst izglītojamo interesēm un vajadzībām. Teorētiskās zināšanas pēc iespējas tiek sasaistītas ar praktiskajām darbībām.
- Brīvajai Māras skolai ir pieejama sava bibliotēka, lai nodrošinātu izglītojamos ar mācību procesam nepieciešamo literatūru. Katru otro nedēļu Brīvā Māras skola organizē Bišumuižas bibliotēkas apmeklējumu, lai paplašinātu apmācības iespējas un sadarbotos ar vietējām institūcijām.
- Tiek izstrādāta patstāvīga darba sistēma katrā tēmā ar mācību darba norisi, mērķi, uzdevumiem, dominantajiem mācību priekšmetiem, rezultātiem, pašvērtējumu un ieteikumiem.


4.2. Pašvērtējums pamatjomā “Mācīšana un mācīšanās”

- Pamatskola izmanto daudzveidīgas mācīšanas metodes cenšoties savstarpēji savīt mācīšanas un mācīšanās procesu organiskā veselumā. Galvenās no tām ir:
Pirmkārt, individuāls darbs – ar to, vispirms, tiek saprasta skolotāja individuāla sadarbība ar skolēnu atbilstoši tā mācību sasniegumiem, interesēm, spējām, dotumiem.
Otrkārt, skolēna patstāvīgs darbs (pie tā skolēns tiek pieradināts jau ar pirmajiem soļiem pamatskolā). Skolēns tiek ievadīts patstāvīgas mācīšanās paņēmienos, iepazīstināts ar konkrētas tēmas patstāvīgas apguves īpatnībām.
Treškārt, grupu darbs (skolēnu sadarbība mācību procesā) skolotāja vai pašu skolēnu organizēts darbs grupās, kurās skolēni patstāvīgi kopīgi risina dažāda veida jautājumus vai dara kādu praktisku darbu; skolotāja darbs ar īpaši atlasītu, piemēram, pēc izglītības pakāpes, nodarbes veida, intereses un tamlīdzīgi bērnu grupu. Šai pamatnostādnei pakārtojas:
kooperatīvais – mācās, izzina, pēta, strādā kopā;
frontālā, izskaidrojoši parādošā – skolotājs – grupa, līderis – grupa, grupas locekļi savstarpēji.
Ceturtkārt, paralēli, vairāk vai mazāk tradicionālām metodēm pamatskolā skolēna personīgās atbildības, mācīšanās aktivitātes paaugstināšanai, kā arī savstarpējas sadarbības stimulēšanai, tiek izmantota metode, kura pamatskolā nosaukta: dots devējam atdodas. Skolēns nostiprina savas zināšanas, prasmes būdams „skolotāja palīgs”: palīdzēdams jaunākajiem pamatskolas biedriem apgūt mācībvielu, piemēram, skaidrodams, rādot kā veicami praktiskie darbu un tamlīdzīgi.
Tai pakārtotās metodes:
izskaidrojoši – parādošā;
radošā darba.
- Morālo un estētisko vērtību apgūšanai, radošas darbības pieredzes iegūšanai, saskarsmes un sadarbības spēju izkopšanai, kā arī spējai novērtēt un izjust skaisto tiek izmantota metode, kuru dēvējam par neverbālo audzināšanu. Tā attiecas uz sirds izglītību (jūtu atklāšanos, izkopšanu tās augstākā izpausmē – mīlestībā), savas būtības atklāšanu. Un tā realizējas:
Saplūsmē, apcerē - personības un pasaules vienības un bezgalības sajūtas inducēšana ar dzīvošanu dabā, tās vērošanu, sajušanu, tas pats attiecībā uz jau radīto mākslās un paša iesaistīšanos radīšanas procesā;
Sevis iekšējā izpētē – savu dotumu un spēju aptveršanā, stipro un vājo pušu izvērtēšanā, savu interešu apzināšanā, sava rakstura izvērtēšana un tamlīdzīgi.
Ar Tautas garīgā un materiālā mantojuma palīdzību – kā ieskaņošanās gadskārtu un cilvēka mūža gājuma ritmos, darbu tautas daiļamatniecības darbnīcas, muzicēšana uz tautas mūzikas instrumentiem. Muzicēšana, saskarsme ar dabas materiāliem, regulārs, pietiekami ilgstoša uzmanības pievēršana darāmajam, darba pabeigšana līdz galam ir pedagoģiskās psiholoģijas atzīti paņēmieni bērna vispārējai intelektuālai attīstībai.
Caur Patiesību – diskutējot par cilvēkam un sabiedrībai vitāli svarīgām lietām, par cilvēka spējām izzināt patiesību, patiesības attiecības ar realitāti, ar mīlestību, atbildību un tamlīdzīgi. Kā arī ar skolotāja personīgais piemērs un mudināts skolēna vērojums sabiedrībā, dabā; caur prasību un kontroli būt godīgam, nemelot, domāt tīras domas, runāt skaidru valodu un darīt labus darbus.
- Ļoti būtiska pamatskolas iezīme: prakse strādāt bez skolas zvana – tā nodrošina bez stresa situāciju: neviens - ne skolotājs, ne skolēns negaida zvanu, bet cenšas iesāktos darbus padarīt līdz galam. Tas nozīmē mācību stundas elastību – tā, atkarībā no situācijas var beigties gan pirms gan pēc 40 minūšu darba. Zvana neesamība ļauj bērnam, ja tas savu darbu pabeidzis ātrāk, pievērsties kam citam, vai atpūsties tieši tad, kad tas pēc tā jūt nepieciešamību: parasti mazākiem bērni nemaz nevar koncentrēti strādāt 40 minūtes no vietas.

Vērtēšana
- Pamtskolā uzsvars tiek likts uz pašvērtējumu – skolēns atbilstoši saviem mācību sasniegumiem pats nosaka vai attiecīgā tēma apgūta. Rezultātā vai nu pats vai sadarbībā ar skolotāju plāno nākošās tēmas apguvi vai iepriekšējās atkārtošanu līdz mācību vielas apguves līmenis apmierina abas puses. Tas nozīmē, ka pamatskolā tiek kombinēta bezatzīmju vērtēšana (formatīvs) ar vērtēšanu ar atzīmi (normatīvs) – skolotājiem dota brīva izvēlē lietot vienu vai otru, vai šo kombinēto modeli. Kombinētais modelis liedz skolēnam mācīties „atzīmes dēļ” un tas raksturojas sekojoši. Atzīmes var neizlikt par ikdienas darbu, mājas darbiem. Šajos gadījumos no bērna tiek prasīta darba izpilde un ar bērnu strādāts tik ilgi, cik tas katram nepieciešams, lai darbs būtu izdarīts, tēma apgūsta, saprasta, izmantojot pieminētās metodes. Atzīme kā vērtējums var parādīties ieskaitēs, kuru rezultāti tiek fiksēti ieskaišu grāmatiņās, obligāti ar atzīmi tiek vērtēti skolēna sasniegumi semestra beigās.
- Vērtējuma kvalitāte atklājas skolotāja un skolēna sadarbībā, kurā skolēns pats mācās izvērtēt savas zināšanas. Cits vērtējuma kvalitātes rādītājs ir valsts ieskaites ar tur ieteiktiem vērtēšanas kritērijiem. Salīdzinot skolotāja veikto skolēna mācību sasniegumu izvērtējumu ar valsts pārbaudes darbos gūto atrodam, ka tie ir tuvi. Skolotāji vērtēšanas procesā iegūto informāciju izmanto mācību procesa plānošanai, kā arī metodiskā darba pilnveidošanai

Sadarbība ar vecākiem
- Pamatskolā ir izveidota datu bāze par vecākiem, dzīves vietām, e-pastiem, tālruņiem utt..
- Vecāki ir iepazīstināti ar kārtību, kādā tiek vērtēti skolēna sasniegumi un par visu notiekošo pamatskolā.
- Skolotājs, ja uzskata par nepieciešamu, pēc saviem ieskatiem, var izlikt atzīmes arī par ikdienas darbu, izliekot tās dienasgrāmatā vai savās darba uzskaites piezīmēs, jeb ierakstot dienasgrāmatās atzinību.
- Praktizējam uzslavu vai aizrādījumu par atkārtoti neizpildīto darbu paziņot vecākiem nekavējoties pa mobilo telefonu tieši no klases, kam ir īpaši liela nozīme.
- Ja bērni atkārtoti nav izpildījuši savus mājas uzdevumus, meklējam iemeslu, runājot ar vecākiem. Šim nolūkam tiek izmantotas skolēnu dienasgrāmatas, sūtīti īpaši rakstiski ziņojumi un tamlīdzīgi.
- Par to, kā skolēns apgūst dažādo mācību priekšmetu programmas, vecāki regulāri tiek informēti ar ierakstiem ieskaišu grāmatiņās.
- Vecāki pamatskolu var apmeklēt jebkurā laikā, bet vismaz reizi ceturksnī tie tiek uzaicināti uz vecāku kopsapulcēm, kurās vecāki var uzklausīt pedagogus un izteikt savus priekšlikumus.
- Jebkurā pamatskolas pasākumā vai skolotāju un vecāku tikšanās laikā vecāki tiek informēti arī par skolēna sasniegumiem. Pasākumos, kuri organizēti tikai vecākiem, bez informācijas apmaiņas tiek pārrunātas arī pamatskolas saimnieciskā dzīvē, rīkotas izglītojošas lekcijas.
- Pamtskolā regulāri tiek organizēti gadskārtu svētki kopā ar vecākiem, māsām, brāļiem kā saviesīgi pasākumi. Arī ekskursijas tiek organizētas kopā ar vecākiem un citiem ģimenes locekļiem.
- Mēs jebkurā situācija uzklausām vecākus, konsultējam tos un, ja vajadzīga kāda speciālista palīdzība, padoms, palīdzam arī šajā ziņā (piemēram, noorganizējam psihologa palīdzību).
- Pamatskolas visas teritorialās struktūrvienības ir izveidojušas mājas lapas, kurā var iepazīties ar pamatskolas normatīvajiem dokumentiem, idejām, metodēm, kā arī uzzināt visu par pamatskolā notikušām un plānotām aktivitātēm.

Tālākās attīstības vajadzības
- Aktīvāk vecākiem ir jāskaidro pamatskolas ideāli un mērķi, panākot, ka vecāki kļūst par pamatskolas kopienas aktīviem dalībniekiem.
- Jāturpina attīstīt skolēnu pašizvērtēšanas prasmi.
- Jāturpina attīstīt skolēnu pašizpēte.
- Jāturpina darbs pie vecāku un skolotāju veiktās bērna izpētes pilnveidošanu.
- Jāturpina pilnveidot „skolotāja palīga” institūtu, iepazīstinot skolēnus ar pedagoģisko principu pamatiem.
Pamatojums: vērojama mācīšanās ārējās motivācijas dominante pār iekšējo motivāciju.

4.2.1. Teritoriālās struktūrvienības „Dzīvā skola” pašvērtējuma papildinājums pamatjomā “Mācīšana un mācīšanās”

Mācīšanas procesa kvalitāte
- Mācīšanas metožu un mājas darbu daudzveidība un piemērotība. Skolotāji izmanto daudzveidīgas mācību metodes, tās pārsvarā atbilst skolēnu spējām, vecumam, mācību priekšmeta specifikai un mācību satura prasībām. Tomēr atsevišķos mācību priekšmetos skolotājiem metožu klāsts jāpilnveido.

Mācīšanas procesa saikne ar reālo dzīvi
- Visu priekšmetu programmu īstenošanā tiek veidota mācību procesa saikne ar reālo dzīvi un mūsdienu aktualitātēm. Iespēju robežās tiek organizētas mācību ekskursijas, iepazīšanās ar dažādiem uzņēmumiem un to produkciju, veidoti projektu darbi.

Skolotāja stāstījuma un skaidrojuma mērķtiecība un precizitāte
- Skolotāju stāstījums un skaidrojums ir mērķtiecīgs, saprotams, piemērots mācāmajai tēmai un skolēnu vecumam. Vairums skolotāju izvirza skaidrus mērķus, uzdevumus un prasības. Lielākajai daļai skolēnu skolotāju prasības ir saprotamas.

Skolotāja un skolēna dialoga kvalitāte
- Skolotāji cenšas iesaistīt darbā visus klases skolēnus, rosina izteikt savu viedokli, analizēt un secināt. Skolotāji veido un vada dialogu ar skolēniem, uzklausa un ņem vērā viņu izteiktās domas, atbalsta skolēnus un palīdz risināt mācību darbā radušās grūtības. Skolotāji konsultē skolēnus individuāli.

Mācīšanās procesa kvalitāte
- Skolotāji rosina skolēnus strādāt mērķtiecīgi, atbilstoši spējām, vērtēt savu un citu darbu, tomēr Dzīvās skolas rīcībā esošās iespējas (datorklase, internets, u.c.) izmanto tikai daļa skolēnu. Skolēni zina un izprot mācību darbam izvirzītās organizatoriskās prasības, bet ne vienmēr tās izmanto.
- Skolēni labprāt iesaistās dažādu ar mācību procesu saistītu konkursu, pasākumu organizēšanā. Skolēniem ir iespējas piedalīties Dzīvās skolas un novada olimpiādēs un konkursos.
- Lielākā daļa skolotāju atzīst, ka skolēni neprot pietiekami patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu. Skolēni prot strādāt grupās, pāros un individuāli, tomēr viņu sadarbība ne vienmēr dod gaidīto rezultātu. Lielākā daļa skolēnu labprāt izstrādā un prezentē savus projekta darbus.
- Dzīvajā skolā tiek veikta skolēnu kavējumu uzskaite. Uz neattaisnotiem kavējumiem tiek attiecīgi reaģēts, sadarbojoties gan ar skolēnu vecākiem, gan sociālajiem dienestiem.

Informācijas apmaiņa starp Dzīvo skolu un vecākiem par Dzīvās skolas darbu
- Dzīvā skola regulāri informē vecākus gan par mācību satura, mācīšanas un mācīšanās jautājumiem, gan par Dzīvās skolas darba režīmu, vērtēšanas sistēmu, paredzamajiem pasākumiem, kā arī citiem ar Dzīvās skolas darbu saistītiem jautājumiem un aktualitātēm.
- Vecāki var izteikt savus ierosinājumus, iebildumus vecāku sapulcēs, individuālās tikšanās reizēs ar priekšmeta skolotājiem, klašu audzinātājiem, Dzīvās skolas vadību.
- Nepieciešamības gadījumā vecākiem ir iespējas tikties ar skolotājiem individuāli, lai risinātu mācību procesā radušās problēmas. Vecāku izteiktos priekšlikumus Dzīvā skola analizē un secinājumus izmanto turpmākajā darbā.
- Dzīvā skola regulāri atjauno informāciju par vecākiem, viņu nodarbošanos, tālruņiem.

Par katra skolēna sasniegumiem vecākiem sniegtās informācijas kvalitāte
- Vecāki saņem precīzu un kvalitatīvu informāciju par sava bērna sasniegumiem, izmantojot dienasgrāmatas, individuālas pārrunas, sekmju izrakstus, liecības, elektronisko uzskaites sistēmu. Dzīvā skola vienmēr konsultējas ar vecākiem, ja rodas kāda nepieciešamība audzināšanas vai mācību procesā.
- Vecākiem sniegtās informācijas saturs par bērna mācību sasniegumiem atbilst valstī noteiktajai vērtēšanas kārtībai.
- Par to, kā skolēns apgūst dažādo mācību priekšmetu programmas, vecāki regulāri tiek informēti, izmantojot elektronisko žurnālu.

4.2.2. Teritoriālās struktūrvienības „Brīvā Māras skola” pašvērtējuma papildinājums pamatjomā “Mācīšana un mācīšanās”

Mācīšanas kvalitāte – mācību procesa vērtēšana, organizēšana un metožu izvēle
- Brīvā Māras skola strādā pie pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas kritēriju izveides.
- Pašlaik pedagogu darba kvalitāte tiek vērtēta vērojot vai piedaloties pedagogu vadītajās nodarbībās. Ieteikumu formā tiek veicināta pedagogu pašpilnveide un mācību darbā pieļauto nepilnību labošana, maksimāli cenšoties akcentu likt uz pozitīvo vērtējumu un izceļot sasniegumus mācību darbā.
- Brīvā Māras skola ir izveidojusi savus mācību darba plānotājus un to izpilde tiek regulāri uzraudzīta.
- Brīvā Māras skola savu dienu plāno tā, lai izglītojamajiem katru dienu ir iespēja darboties praktiski, piedaloties Brīvā Māras skolas saimnieciskajā darbā.
- Pedagogi izmanto daudzveidīgas mācīšanas metodes, atbilstoši izglītojamo vecumposmam, interesēm un vajadzībām. Kā piemēram – darbs grupās; individuālais darbs – skolotāja darbs ar katru izglītojamo individuāli atbilstoši viņa vajadzībām un interesēm; patstāvīgais darbs – kad izglītojamais pats izvēlas savu darba formu.

Mācīšanās kvalitāte – izglītojamo mācīšanās darba organizēšana, līdzdalība un sadarbība mācību procesa ietvaros
- Izglītojamie, sadarbībā ar pedagogu, paši izvirza sava mācību darba prasības pamatojoties uz Saules Gada Programmas tēmas izvirzīto mērķi. Izglītojamie tiek rosināti paši veidot plānu savam darbam, lai sasniegtu nepieciešamo rezultātu un paši izdarītu vērtējumu.
- Brīvā Māras skola motivē izglītojamos mācību darbam, pastāvīgi uzlabojot un pilnveidojot mācību darbam nepieciešamos resursus – mācību telpas iekārtošana atbilstoši apgūstamajai tēmai, bibliotēkas papildināšana, vides iekārtošana ar nepieciešamo aprīkojumu sporta nodarbībām.

Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa
- Pedagogi regulāri vērtē izglītojamo mācību darbu, ievērojot Brīvās Māras skolas veidotu vērtēšanas sistēmu. Pedagogs aizpilda liecību, kur aprakstošā veidā atspoguļo izglītojamo zināšanas mācību priekšmetos, izglītojamo komentārus par sasniegumiem un mērķiem tālākam mācību darbam, pedagoga vērojumu par izglītojamā sociālo un emocionālo pilnveidi.
- Izglītojamais tiek regulāri iepazīstināts ar vērtējumu.
- Vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni atbilst mācību priekšmetu programmām un mācību priekšmetu specifikai.
- Pedagogi veic izglītojamo vērtēšanu pirms noteiktas tēmas apguves, lai precizētu tālākus darbības plānus un izprastu izglītojamo mācību darba vajadzības. Vērtēšana notiek diskusiju un jautājumu formu veidā. Pedagogs veic pierakstus par izglītojamo zināšanu līmeni noteiktā jomā.
- Mācību procesa laikā, pedagogs aprakstošā veidā veic vērojumu par izglītojamā interesi pret apgūstamo tēmu, mācību priekšmetu, darba kvalitāti un tempu. Šie pieraksti tiek izmantoti liecībās.
- Mācību tēmas beigās ir apkopojošais vērtējums kurā piedalās gan pedagogs, gan izglītojamais. Apkopojošā vērtējuma laikā izglītojamais novērtē sasniegto un izvirza mērķus tālākam mācību darbam. Pedagogs ir blakus ka padomdevējs un atbalsts, kā arī novērtē izglītojamā sasniegumus.

Tālākas attīstības vajadzības
- Jāturpina darbs pie skolotāju tālākizglītošanas un profesionalās pilnveides.
- Jāizglīto vecāki par dažādajām mācību darba metodēm, tā veicinot viņu izpratni par izglītības procesu.


4.3. Pašvērtējums pamatjomā “Skolēnu sasniegumi”

- Pamatskolā uzskaita un analizē katra skolēna starpprasmju apguves līmeni un atbilstoši analīzei tiek koriģēta atbilstošā mācību priekšmeta programma vai variēta metodika. Par pamatu analīzei kalpo ieraksti ieskaišu grāmatiņās un skolotāja dokumentētie vērojumi.
- Katram skolēnam pa mācību priekšmetiem ir sastādītas sasniegumu diagrammas, kurās uz sasnieguma fona valsts mērogā pa vairākiem gadiem atspoguļotas izmaiņas sekmēs.
- Salīdzinoši izvērtēti pamatskolas mācību sasniegumu rezultāti salīdzinājumā ar Izglītības un zinātnes ministrijas statistikā rodamiem vidējiem rādītājiem valstī un konstatēts, ka vidējie sasniegumu vidēji ir augstāki par vidējiem radītājiem valstī. Skolēniem, kuri mācījušies pamatskolā no pirmās klases mācību sasniegumi ir augstāki nekā tiem, kuri pamatskolā atnākuši no citām skolām.
- Ir veikts pētījums pamatskolas skolēnu vērtību orientācijā un ir konstatēts, ka pamatskolas skolēni ir orientēti „sirds atvērtībai”.
- Pamatskolas skolotāju vērojumi un pamatskolas viesu atzinumi liecina, ka pamatskolas skolēni ir atvērti, komunikabli. Atsauksmes par pamatskolas skolēnu uzvedību sabiedriskās vietās liecina, ka salīdzinoši tie ir izturētāki, kārtīgāki.
- Pamatskolas sadarbībā ar citu skolu skolotājiem atklājas, ka šiem skolotājiem nav saskarsmes problēmu ar pamatskolas skolēniem.

Tālākās attīstības vajadzības
- Jāveicina skolēnu pašapziņas celšanos un pamatskolas popularizāciju sabiedrībā aktīvāk izmantojot skolēnu darbu izrādīšanas iespējas.
- Jāveicina skolēnu interaktīvo, tehnisko un informācijas tehnoloģiju izmantošana mācīšanās procesā.
- Jāaktualizē mācību un izziņas ekskursiju loma.
- Jāaktivizē skolēnu zinātniski pētnieciskā darbība.
- Jāaktivizē starpskolu skolēnu sadarbība starp Latvijas skolām, kā arī radnieciskām Baltijas un Ziemeļvalstu skolām.
- Jāaktivizē skolēnu piedalīšanās starptautiskos skolēnu pasākumos.
Nepieciešamība: Pieredze liecina, ka nepieciešamas daudzveidīgas skolēnu sasniegumu prezentācijas, izziņas un mācību formas.

4.3.1. Teritoriālās struktūrvienības „Dzīvā skola” pašvērtējuma papildinājums pamatjomā “Skolēnu sasniegumi”

Vērtēšanas metodes un vērtējuma kvalitāte
- Dzīvajā skolā uzskaita un analizē katra skolēna starpprasmju apguves līmeni un atbilstoši analīzei tiek koriģēta atbilstošā mācību priekšmeta programma vai variēta metodika. Par pamatu analīzei kalpo aktuālais sekmju līmenis, kurš tiek atspoguļots mykoob.lv sistēmā un iepriekšējā perioda(atbilstoši analizētajam periodam) sekmju līmenis.
- Skolotāji sistemātiski un kompetenti vērtē skolēnu mācību darbu, ievērojot valstī noteikto vērtēšanas kārtību, kā arī pamatskolā noteiktos principus. Vērtēšanas metodes un pārbaudes formas atbilst skolēnu vecumam un mācību priekšmeta specifikai.

Vērtējumu uzskaite un vērtēšanas procesā iegūtās informācijas izmantošana
- Kā svarīgi faktori sasniegumu dinamikā tiek vērtēta skolēna uzcītība, uzvedība, personas izaugsme, psihiskais un emocionālais stāvoklis. Arī šajā gadījumā tiek salīdzināti dati par iepriekšējiem periodiem.
- Jāveicina skolēnu pašapziņas celšanās un Dzīvās skolas popularizācija sabiedrībā.
- Skolotāji veic vērtējumu uzskaiti, tā tiek pārraudzīta un regulāri kontrolēta.
- Vērtējumus analizē un analīzes rezultātus izmanto mācību procesa pilnveidošanai.
- Katram skolēnam plānots pa priekšmetiem sastādīt sasniegumu diagrammas, tajās būs redzama sasniegumu dinamika. Paredzams, ka valsts pārbaudes darbi uzrādīs līdzīgus rezultātus.
- Ar vērtējumiem un analīzes rezultātiem iepazīstina skolēnus un vecākus.

4.3.2. Teritoriālās struktūrvienības „Ikšķiles Brīvā skola” pašvērtējuma papildinājums pamatjomā “Skolēnu sasniegumi”

- Galvenajos mācību priekšmetos – latviešu valodā un matemātikā – katrs skolēns vai skolēnu grupa strādā pēc individuālās programmas, par pamatu ņemot jaunos standarta programmu paraugus. Dabzinībās, īstenojot standartu, strādājam pēc tematiskām programmām, kas saistītas ar gadalaiku maiņu. Mūzikā, mākslā, mājturībā arī strādājam pēc tematiskajām programmām, kas saistītas ar gadalaiku maiņu un tradicionālo svētku svinēšanu. Sporta programmu izstrādājam, ņemot vērā pamatskolas specifiku: iespēju gandrīz katru starpbrīdi organizēt sporta spēles svaigā gaisā jebkuros laika apstākļos, papildinot standartu.
- Liela nozīme Ikšķiles Brīvās skolas dzīvē bija inovāciju projektam izglītībā ”Matemātika un māksla franciski, izmantojot Francijas izglītības sistēmas pieredzi un FIP metodi”, kā rezultātā sākām izmantot Francijas izglītības sistēmas ieteiktās interneta mājaslapas. Ikšķiles Brīvajā skolā jau jūtami bilingvālās izglītības (franču – latviešu) iedīgļi.
- Projektu nedēļas ietvaros februārī Ikšķiles Brīvā skola organizēs projektu izstrādi un prezentācijas, balstoties uz mācību priekšmetu tēmām un iespējamo Comenius projekta tēmu: ūdens tā dažādajās izpausmēs. Respektējot skolēnu vecumu, mēģināsim darbos ieviest zinātnieciski, pētnieciskos iedīgļus: materiālu vākšana, sakopošana, analīze. Katrs skolēns izvēlēsies darba vadītāju – arī no vecāku vidus (zinātniekus, uzņēmējus).
- Ikšķiles Brīvā skola ir izvirzījusi mērķi piedalīties Comenius projektā „European water – time of solution”. Projekta tēma – ūdens tā dažādajās izpausmēs. Divu gadu garumā strādāsim pie tā, lai meklētu veidus, kā mūsu planētai nodrošināt tīru ūdeni. Apzināsim katra mācību priekšmeta saistību ar šo tēmu. Tēmas – problēmas specifiku Latvijā salīdzināsim ar citu Eiropas valstu pieredzi (Francija, Portugāle, Ungāriju, Polija un Rumānija).


4.4. Pašvērtējums pamatjomā “Atbalsts skolēniem”

4.4.1. Drustu tautskolas pašvērtējums pamatjomā “Atbalsts skolēniem”

- Skolēnu veselības aprūpi Drustu tautskolas bērniem veic Drustu pagasta feldšeru punkts. Feldšera punkts ziņo Drustu tautskolai par bērnu gatavību mācībām, slimošanu. Negadījumiem Drustu tautskolā ir iekārtota pirmās palīdzības aptieciņa. Ir izstrādāti noteikumi par to ko drīkst darīt bez profesionāla mediķa palīdzības. Drustu tautskolā ir nozīmēta atbildīga amatpersona, kura ir sertificēta un prot kvalitatīvi palīdzēt sīku traumu gadījumos.
- Redzamā vietā ir izlikta informācija, pa kādiem telefona numuriem jāzvana palīdzības dienestiem. Tāpat redzamā vietā ir izlikts evakuācijas plāns un atbilstoša instrukcija. Skolēni ir informēti, kā jārīkojas ekstremālās situācijās. Tās ir izspēlētas. Pamatskolā ir izstrādātas instrukcijas drošības tehnikā valstij noteiktā kārtībā un darba veidiem. Skolēni regulāri tiek iepazīstināti ar tiem, ko apliecina ar parakstiem žurnālos.
- Drustu tautskolas teritorija ir norobežota un piemērotos laika apstākļos tā ir droša vieta, kur uzturēties no nodarbībām brīvajā laikā. Ja kaut kādu iemeslu dēļ skolēns nav savlaicīgi ticis uz mājām, par to tiek ziņots vecākiem un Drustu tautskola nodrošina bērna uzturēšanos Drustu tautskolā līdz vecāki noorganizē bērna aizvešanu uz mājām vai, vienojoties ar vecākiem, to dara Drustu tautskola. Skolēni regulāri tiek iepazīstināti ar drošības noteikumiem uz ielas, ledus, ūdeņiem, saskarsmē ar kailiem elektrības vadiem pastiprināti to darām pirms un pēc brīvlaikiem, kā arī stihisko nelaimju gadījumā. Gadā reizi Drustu tautskolā ierodas iecirkņa policists, ugunsdzēsējs, darba aizsardzības speciālists un informē skolēnus par drošības jautājumiem.
- Kā vecāki, tā feldšera punkta darbinieki ir informējuši par bērniem, kuriem ir nepieciešams emocionāls un psiholoģisks atbalsts. Skolotāji labi zina savu skolēnu sadzīves apstākļus. Saskarsmē ar skolēniem Drustu tautskolas skolotāji ir iejūtīgi un taktiski.
- Drustu tautskolas audzināšanas plāns ietver dažādus tematus, kuri skar veselīgu dzīves veidu, uzvedību un saskarsmi, kā arī tikumiskās vērtības un īpašības. Katru dienu tiek atvēlēts laiks, kurā notiek pārrunas ar skolēniem par viņiem interesējošiem jautājumiem. Skolēniem ir iespējas organizēt un uzņemties atbildību par pasākumiem Drustu tautskolā, saimē. Viņi ir atbildīgi par kārtību darba telpās. Pamatskolas direktors sadarbībā ar pamatskolas darba aizsardzības speciālistu ir izstrādājis pamatskolas iekšējās kārtības noteikumus, ar kuriem tiek iepazīstināti gan skolēni, gan darbinieki.
- To, ko nereti pieskaita interešu izglītībai, pamatskola savā nolikumā iestrādājusi kā obligātu. Tās ir mācības amatnieku darbnīcās: kokapstrādes, metālapstrādes jeb rotkalšanas, aušanas, podniecības u.c.. Darbs amatnieku darbnīcās nodrošina skolēnu vispusīgas personības attīstību.
- Pamatskola saviem skolēniem nodrošina konsultāciju iespējas karjeras izvēles centrā, kā arī atbalsta to piedalīšanos citu iestāžu organizētajos karjeras izvēles pasākumos. Pamatskola pirms katra mācību gada regulāri rīko atvērto durvju dienu, kad interesenti tiek iepazīstināti ar pamatskolas iespējām.
- Pamatskolas mācību darbs tiek organizēts tā, lai vienlaicīgi tiktu atbalstīti, kā talantīgie, tā arī tādi bērni, kuriem ir grūtības mācībās. Pirmkārt, to veicina pamatskolā ieviestā ieskaišu sistēma un, otrkārt, individuālais darbs ar katru bērnu. Līdz šim ir bijušas tikai divas reizes, kad esam deleģējuši bērnus olimpiādēm. Bieži piedalāmies dažādās amatniecības izstādēs ar saviem darbiem rotkalšanā, aušanā, kokapstrādē, keramikā u.c.

Tālākās attīstības vajadzības
Darbs pie rīcības, uzvedības motivācijas attīstīšanas, stiprināšanas ar sekojošiem uzdevumiem:
- Pastiprināti strādāt virzienā bērns – sabiedrība. (atrast paņēmienus kā neitralizēt masu mēdiju negatīvo ietekmi.
- Pastiprināti integrēt mācību priekšmetos pamatskolas ētikas kodeksā ieliktās iezīmes.
- Pastiprināt vispārcilvēcisko vērtību apgūšanu.
- Pētīt bērna atvēršanas iespējas, meklējot korelāciju jau esošos pētījumos un padziļināt skolotāju zināšanas bērnu izpētes jautājumos.
- Pastiprināt bērna ievadīšanu dabas vidē, attīstot dabas takas ideju, izpētot Latvijas „zaļo” skolu un Skandināvu brīvdabas pedagoģijas pieredzi.
- Paplašināt darbu ar vecākiem. Regulāri organizēt vecāku un pamatskolas skolotāju savstarpējās pieredzes apmaiņas seminārus.
- Orientēt bērnus uz atbildības uzņemšanos par nākotnes sabiedrību.
Pamatojums: Bērnu aptauju izpēte un viņu uzvedības vērojumi atklāj, ka ne vienmēr rīcība, uzvedība ir adekvāta domām, zināšanai pat pieredzei. Skolēnu uzvedībā vērojama masu mēdijos (televīzija, internets) paustās uzvedības normas, kas bieži ir negatīvas un pretrunīgas.

4.4.2. Teritoriālās struktūrvienības „Dzīvā skola” pašvērtējums pamatjomā “Atbalsts skolēniem”

Veselības aprūpe
- Dzīvā skola regulāri apkopo vecāku un medicīnas darbinieku sniegto informāciju par skolēnu veselības stāvokli un atsevišķu skolēnu individuālajām vajadzībām un ievēro ārstu norādījumus. Notiek Dzīvās skolas un vecāku informācijas apmaiņa par audzēkņu veselības stāvokli, tiek ņemti vērā mediķu un vecāku ieteikumi. Kā vecāki, tā medicīnas darbinieki ir informējuši par bērniem, kuriem ir nepieciešams emocionāls un psiholoģisks atbalsts, kuru Dzīvā skola tad arī centusies veikt. Skolotāji labi zina savu skolēnu sadzīves apstākļus. Saskarsmē ar skolēniem Dzīvās skolas skolotāji ir iejūtīgi un taktiski.
- Dzīvajai skolai ir laba sadarbība ar Degoles pagasta sociālo darbinieku, risinot skolēniem aktuālas problēmas, rūpējoties par viņu veselību, nodrošinot skolēniem labvēlīgu sadzīves vidi gan Dzīvajā skolā, gan mājās.
- Negadījumiem Dzīvajā skolā ir iekārtota pirmās palīdzības aptieciņa.
- Dzīvajā skolā ir nozīmēta atbildīga amatpersona, kura prot kvalitatīvi palīdzēt sīku traumu gadījumos.
- Redzamā vietā ir izlikta informācija pa kādiem telefona numuriem jāzvana palīdzības dienestiem.
- Tāpat redzamā vietā ir izlikts evakuācijas plāns un atbilstoša instrukcija. Skolēni ir informēti, kā jārīkojas ekstremālās situācijās.
- Dzīvajā skolā ir izstrādātas instrukcijas drošības tehnikā valstij noteiktā kārtībā un darba veidiem. Skolēni regulāri tiek iepazīstināti ar tiem, ko apliecina ar parakstiem žurnālos.

Atbalsts personības veidošanā
- Mācību priekšmetu programmās pedagogi ietvēruši dažādas sociālās izglītības tēmas. Pamatskolas nolikumā un pamatizglītības programmā noteikti obligātie temati audzināšanas stundām – veselīga dzīvesveida pamati, tikumiskās vērtības un īpašības, uzvedības un saskarsmes kultūra, pilsoņa tiesības un pienākumi, darbība ekstremālās situācijās, svētku un atceres dienas, karjeras izvēle, satiksmes drošība un citas. Tās tiek realizētas saskaņā ar klašu audzinātāju darba plāniem. Personības vispusīgu attīstību rosina klašu audzinātāju stundās aplūkotie temati, kurus dažkārt ierosina paši skolēni. Rodas iespēja pārrunāt viņiem interesējošus tematus.
- Dzīvajā skolā regulāri tiek apzinātas skolēnu psiholoģiskās un sociālās vajadzības. Visiem mazturīgajiem novadā deklarētajiem skolēniem, kuri mācās Dzīvajā skolā, ir piešķirtas brīvpusdienas.
- Dzīvā skola sadarbībā ar pagastu nodrošina skolēniem transportu nokļūšanai Dzīvajā skolā un mājās.
- Arī skolotāji un klašu audzinātāji skolēniem sniedz gan psiholoģisku, gan emocionālu atbalstu, ja tas nepieciešams. Klašu audzinātāji labi pārzina skolēnu mājas apstākļus. Savstarpējā Dzīvās skolas darbinieku un skolēnu saskarsme lielākajā daļā ir labestīga, iejūtīga, izpalīdzīga, atsaucīga.
- Skolēni ir informēti, ka nepieciešamības gadījumā viņi var saņemt dažāda rakstura palīdzību gan pie klases audzinātāja, gan priekšmetu skolotāja, gan Dzīvās skolas vadības.

Atbalsts karjeras veidošanā
- Dzīvā skola saviem skolēniem nodrošina konsultāciju iespējas karjeras izvēles centrā, kā arī atbalsta to piedalīšanos citu iestāžu organizētajos karjeras izvēles pasākumos. Dzīvā skola paredz turpmāk pirms katra mācību gada regulāri rīko atvērto durvju dienu, kad interesenti tiek iepazīstināti ar Dzīvās skolas iespējām.
- Skolēniem tiek dota iespēja veidot skolēnu mācību uzņēmumus, tādējādi veicinot skolēna vēlmi nākotnē pašam domāt par sava uzņēmuma izveidi.
- Dzīvās skolas interešu izglītības programmas piedāvājums veicina vispusīgu personības attīstību. Dzīvās skolas interešu izglītības programma katru gadu tiks veidota, balstoties uz skolēnu pieprasījumu un Dzīvās skolas iespējām.
- Izvēloties atbalstāmās interešu izglītības programmas, tiek ņemts vērā ieguldījums skolēna personības attīstīšanā, programmu dažādība, atbilstība un piemērotība dažādu vecumu bērniem. Nodarbību laiki tiek plānoti, ņemot vērā skolēnu iespējas tās apmeklēt.

Mācīšanās procesam sniegtais atbalsts
- Audzināšana ietver dažādus tematus, kuri skar veselīgu dzīves veidu, uzvedību un saskarsmi, kā arī tikumiskās vērtības un īpašības. Katru dienu tiek atvēlēts laiks, kurā notiek pārrunas ar skolēniem par viņiem interesējošiem jautājumiem. Skolēniem ir iespējas organizēt un uzņemties atbildību par pasākumiem Dzīvajā skolā, saimē. Viņi ir atbildīgi par kārtību darba telpās.
- To, ko nereti pieskaita interešu izglītībai pamatskola savā nolikumā iestrādājusi kā obligātu. Tās ir mācības amatnieku darbnīcās: kokapstrādes un podniecības, kā arī tautas mūzikas instrumentu spēles apguve. Darbs amatnieku darbnīcās nodrošina skolēnu vispusīgas personības attīstību.
- Dzīvās skolas mācību darbs tiek organizēts tā, lai vienlaicīgi tiktu atbalstīti, kā talantīgie, tā arī tādi bērni, kuriem ir grūtības mācībās. To veicina individuālais darbs ar katru bērnu.
- Skolotāji un vecāki sadarbojas, lai sekmētu talantīgo skolēnu izaugsmi. Dzīvā skola atbalsta skolotājus darbā ar talantīgajiem skolēniem.
- Skolēniem ir iespējas izmantot Dzīvās skolas bibliotēkas sniegtās iespējas, ieskaitot pieeju internetam, datorklasi ar interneta pieslēgumu, skolotāju konsultācijas.
- Dzīvā skola nodrošina mācību darbam nepieciešamās mācību grāmatas.
- Dzīvā skola sniedz atbalstu arī skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās vai kuri nav ilgstoši apmeklējuši Dzīvo skolu. Mācību priekšmetu skolotāji, plānojot mācību darbu, ņem vērā šo skolēnu vajadzības un cenšas izvirzīt piemērotas prasības. Lai sekmētu skolēnu izaugsmi, Dzīvā skola un vecāki sadarbojas, piedāvājot vecākiem individuālas sarunas un konsultācijas ar mācību priekšmetu skolotājiem. Ja nepieciešams, Dzīvā skola organizē psihologa vai pedagoģiski medicīniskās komisijas speciālistu palīdzību.

Cits atbalsts
- Dzīvās skolas teritorija ir attālu no citām apdzīvotām vietām un piemērotos laika apstākļos tā ir droša vieta, kur uzturēties no nodarbībām brīvajā laikā. Caur Dzīvās skolas teritoriju iet vietējās nozīmes ceļš, kurš, atbilstoši noteikumiem ir aprīkots ar maksimālā braukšanas ātruma ierobežojošām ceļa zīmēm. Ja kaut kādu iemeslu dēļ skolēns nav savlaicīgi ticis uz mājām, par to tiek ziņots vecākiem un Dzīvā skola nodrošina bērna uzturēšanos Dzīvajā skolā līdz vecāki noorganizē bērna aizvešanu uz mājām. Skolēni regulāri tiek iepazīstināti ar drošības noteikumiem uz ielas, ledus, ūdeņiem, saskarsmē ar kailiem elektrības vadiem pastiprināti to darām pirms un pēc brīvlaikiem, kā arī stihisko nelaimju gadījumā. Gadā reizi Dzīvajā skolā ierodas iecirkņa policists un informē skolēnus par drošību uz ielas.
- Reizi nedēļā Dzīvajā skolā viesojas interesanti cilvēki – uzņēmēji, mākslinieki, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, pedagogi no citām skolām – un stāsta skolēniem par savu pieredzi.

4.4.3. Teritoriālās struktūrvienības „Brīvā Māras skola” pašvērtējums pamatjomā “Atbalsts skolēniem”

Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības garantēšana
- Negadījumiem Brīvajā Māras skolā ir iekārtota pirmās palīdzības aptieciņa. Ir izstrādāti noteikumi par to ko drīkst darīt bez profesionāla mediķa palīdzības. Brīvajā Māras skolā ir nozīmēta atbildīgā amatpersona, kura ir sertificēta un prot kvalitatīvi palīdzēt sīku traumu gadījumos. Redzamā vietā ir izlikta informācija pa kādiem telefona numuriem jāzvana palīdzības dienestiem. Tāpat redzamā vietā ir izlikts evakuācijas plāns un atbilstoša instrukcija. Izglītojamie ir informēti, kā jārīkojas ekstremālās situācijās. Brīvajā Māras skolā ir izstrādātas instrukcijas drošības tehnikā valstij noteiktā kārtībā un darba veidiem. Izglītojamie regulāri tiek iepazīstināti ar tiem, ko apliecina ar parakstiem žurnālos.
- Izglītojamie regulāri tiek iepazīstināti ar drošības noteikumiem uz ielas, ledus, ūdeņiem, saskarsmē ar kailiem elektrības vadiem pastiprināti to darām pirms un pēc brīvlaikiem, kā arī stihisko nelaimju gadījumā.
- Izglītojamos Brīvajā Māras skolā sagaida pedagogs un nodod vecāks vai aprūpētājs. Mācību dienas beigās izglītojamos nodod vecāku vai aprūpētāja uzraudzībā.
- Brīvajai Māras skolai ir bērna datu un attīstības kartes, kur ir pieejama informācija par izglītojamā veselību un individuālajām vajadzībām.
- Brīvajai Māras skolai ir izstrādātas darba aizsardzības un ugunsdrošības instrukcijas, kuru prasību un izpildi kontrolē atbildīga amatpersona darba drošības un ugunsdrosības jautājumos.
- Brīvā Māras skola popularizē veselīgu dzīvesveidu, saistībā ar mācību programmas tēmām sadarbojoties ar uzņēmumiem, kuri organizē regulāras prezentācijas un praktiskas veselīga dzīvesveida aktivitātes Brīvā Māras skolas teritorijā. Sadarbības partneri – Eco Catering – kā gatavot veselīgu ēdienu, Latvijas Valsts Meži – kā veicināt apkārtējās vides aizsardzību, sakopšanu un apzaļumošanu, tādējādi arī uzlabojot un rūpējoties par savu veselību.

Atbalsts personības veidošanā
- Brīvā Māras skolas audzināšanas plāns ietver dažādus tematus, kuri skar veselīgu dzīves veidu, uzvedību un saskarsmi, kā arī tikumiskās vērtības un īpašības. Katru dienu tiek atvēlēts laiks, kurā notiek pārrunas ar skolēniem par viņiem interesējošiem jautājumiem. Skolēniem ir iespējas organizēt un uzņemties atbildību par pasākumiem Brīvajā Māras skolā, saimē. Viņi ir atbildīgi par kārtību darba telpās. Brīva Māras direktore sadarbībā ar pamatskolas darba aizsardzības speciālistu ir izstrādājusi Brīvās Māras skolas iekšējās kārtības noteikumus, ar kuriem tiek iepazīstināti gan skolēni, gan darbinieki.
- Brīvajā Māras skolā bērniem ir iespēja brīvajā laikā strādāt ar koku – ‘’kokapstrādes darbnīcā’’, kas ir iekļauta Brīvās Māras skolas apmācību procesā. Šobrīd tiek ieguldīts darbs pie finanšu piesaistes, lai varētu iekārtot plašāku un profesionālāku darbnīcu.
- Brīvajā Māras skolā bērniem tiek piedāvāta iespēja mācīties spēlēt kādu no tautas mūzikas instrumentiem.
- Brīvā Māras skola rīko pasākumus sadrabībā ar citam institūcijām, vecākiem un bērniem. Piemēram – tirdziņus, tradicionālo svētku svinēšana, dārza un ražas svētki, vides sakopšanas talkas utt.

Atbalsts mācību darba diferenciācijai
- Sadarbībā ar Brīvās Māras skolas vadību, vecākiem un pedagogiem Brīvās Māras skolas mācību darbs tiek organizēts tā, lai vienlaicīgi tiktu atbalstīti, kā talantīgie, tā arī tādi bērni, kuriem ir grūtības mācībās. Divreiz gada tiek organizētas vecāku – bērnu – skolotāju tikšanās, kur izglītojamais rīko savu darbu prezentāciju un informē par saviem sasniegumiem, kā arī definē mērķi, tālākam rīcības plānam.

Sadarbība ar izglītojamā ģimeni
- Brīvajai Māras skolai ir izveidota datu bāze ar vecāku kontaktinformāciju. Vecāki elektroniski tiek informēti par iknedēļas plāniem un notikumiem saimēs.
- Reizi mēnesī Brīvā Māras skola informē visus interesentus par aktuālo Brīvās Māras skolas dzīvē, veidojot Brīvās Māras skolas mēnešrakstu, kurš pie vecākiem nonāk elektroniski.
- Pedagogs plāno un organizē individuālas tikšanās ar vecākiem pēc vecāku lūguma par viņus interesējošiem jautājumiem. Brīvās Māras skolas vadība atbalsta pedagogu un vecākus, pēc vajadzības iesaistoties viņus interesējošu jautājumu risināšanā.
- Brīvā Māras skola organizē regulāras vecāku sanāksmes, kur tiek apspriesti organizatoriskie, saimnieciskie un izglītojošie jautājumi.

Tālākas attīstības vajadzības
- Organizēt un vadīt seminārus vecākiem par mācību procesu Brīvajā Māras skolā un viņu līdzdalību tajā.
- Veidot stacionāras darbnīcas, lai realizētu Brīvās Māras skolas filozofisko un praktisko ideju.

4.4.4. Teritoriālās struktūrvienības „Ikšķiles Brīvā skola” pašvērtējums pamatjomā “Atbalsts skolēniem”

- Ikšķiles Brīvajā skolā iekārtota aptieciņa ar traumu un nepieciešamības gadījumos noderīgiem līdzekļiem – pārsienamās bindes, plāksteri, kas pieejami skolotājam, kurš izgājis pirmās palīdzības sniegšanas apmācību un ir sertificēts. Skolēniem un skolotājiem zināmā vietā ir izvietota informācija ar telefona numuriem, kur jāzvana palīdzības dienestiem. Ārkārtas situācijās var veikt evakuāciju no Ikšķiles Brīvās skolas atbilstoši evakuācijas plānam. Evakuācijas plāns un informācija par operatīvo dienestu izsaukšanu atrodas 1. stāva garderobes telpā un 2. stāva trepju telpā.
- Izglītojamie ir informēti, kā jārīkojas ekstremālās situācijās un ir parakstījušies klases žurnālā par drošības noteikumu ievērošanu. Arī pirms katra mācību izbraukuma vai ekskursijas, izglītojamie parakstās žurnālā par drošības noteikumu ievērošanu.
- Mācību ikdienā darbs noris atbilstoši Iekšējās kārtības noteikumiem.
- Katru nedēļu par savu profesiju stāsta dažādu profesiju pārstāvji, t.sk., skolēnu vecāki, tādējādi radot labāku priekšstatu par iespējamām nākotnes profesijām un karjeras izvēli.
- Par prioritāru esam izvirzījuši iknedēļas mācību ekskursijas, kas dod iespēju teorētiskās zināšanas izmēģināt praksē.
- Tā kā skolēnu ģimenes bieži tiekas arī ārpusklases pasākumos un solidarizējas ārpusskolas aktivitāšu apmeklēšanai vai citiem pasākumiem, ir vieglāk laicīgi identificēt skolēnu psiholoģiskos un emocionālos stāvokļus un atrast katram piemērotu palīdzību. Sadarbošanās ir gan ekonomiska, gan ekoloģiska, gan rada psiholoģisko drošību.


4.5. Pašvērtējums pamatjomā “Skolas vide”

4.5.1. Drustu tautskolas pašvērtējums pamatjomā “Skolas vide”

- Drustu tautskolas vide, kā atzinuši vecāki, ir ģimeniska. To nodrošina ne mazais skolēnu skaits, bet labestīgā, rūpes pilnā skolotāju attieksme, vienlīdzība, godīgums un taisnīgums. Ne mazāk nozīmīga ir arī pozitīvas attieksmei pret darbu, savstarpējās palīdzības veicināšana jau no pirmās Drustu tautskolas dibināšanas dienas. Skolotāju un skolēnu attiecības ir draudzīgas, kas līdzinās tuvinieku savstarpējām attiecībām – ne reti gadās, ka skolēns skolotāju notur par tēvu, vai māti un to tā arī uzrunā.
- Finansiālo iespēju robežās regulāri veicam telpu remontus un apkārtnes sakopšanu. Drustu tautskolas vestibilu esam iekārtojuši tā, lai uzreiz pamanītu mūsu darba īpatnības, pamanītu Drustu tautskolas bērnu darbus. Darba telpās redzamās vietās izlikti bērnu darbi, lai par tiem varētu priecāties gan paši, gan Drustu tautskolas apmeklētāji. Ir brīvi pieejami, līdzpaņemšanai izvietoti svarīgākie pamatskolas darbību reglamentējošie dokumenti.
- Drustu tautskolas telpas esam centušies, mūsu rīcībā esošo iekārtu, mēbeļu ietvaros, iekārtot pēc iespējas mājīgāk un tajā pašā laikā arī funkcionāli atbilstoši darbam katrā telpā. Drustu tautskolas koplietošanas telpas atbilst sanitāri higiēniskajām normām, tualetēs vienmēr ir ziepes, tualetes papīrs, dvieļi. To pašu var teikt par mācību un darbnīcu telpām. Skolēni labi pārzina visas Drustu tautskolas ieejas un izejas – tās visas Drustu tautskolas gaiteņos, atbilstoši darba drošības prasībām, ar īpašām zīmēm ir atrādītas.
- Drustu tautskolas apkārtne ar skolēnu, viņu vecāku un darbinieku darbu tiek uzturēta tīra un sakopta. Drustu tautskolas teritorijā ir spēļu laukums, šūpoles. Tā ir ierobežota un droša skolēniem. Drustu tautskolas piebraucamie ceļi ir vidēji labā stāvoklī, asfaltēti.
- Drustu tautskolas telpās tiek nodrošināts normāls siltuma režīms.
- Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas vārdu cenšamies popularizēt ne tikai ar saviem darbiem, bet arī publicējoties. Rakstam, stāstam par sevi, sniedzam intervijas. Par savu darbu uzņemam videofilmas, esam piedalījušies vairākos televīzijas raidījumos, intervēti radio. Esam popularizējuši sevi arī krieviski runājošajai auditorijai piedaloties konferencēs, semināros, sniedzot intervijas krievu avīzēm televīzijai.

Tālākās attīstības vajadzības
- Veikt neizremontēto telpu kosmētiskos remontus. Drustu tautskolas ēkām, kurām nav veikti siltināšanas darbi, siltuma resursu taupīšanai, būtu jāveic logu nomaiņa, griestu un sienu siltināšanas darbi.
- Drustu tautskolā veikt ēdnīcas kompleksa remontu, nodrošinot to ar modernām ēdienu sagatavošanas tehnoloģiskām iekārtām.
- Paplašināt skolēnu aktīvās atpūtas iespējas, Drustu tautskolā iekārtot sporta laukumu.
- Radīt iespēju skolēnu fiziskām aktivitātēm starpbrīžos nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumos, izveidojot īpašas fizisko aktivitāšu joslas, telpas.
Pamatojums: Drustu tautskolas telpas ir nolietojušās, grīdas segums saplaisājis. Drustu tautskolā nolietojušās Drustu tautskolas ēdnīcas telpas un iekārtas.

4.5.2. Teritoriālās struktūrvienības „Dzīvā skola” pašvērtējums pamatjomā “Skolas vide”

Dzīvās skolas mikroklimats
- Dzīvās skolas vide, kā atzinuši vecāki un paši skolēni, ir ģimeniska. To nodrošina labestīgā, rūpes pilnā skolotāju attieksme, vienlīdzība, godīgums un taisnīgums. Ne mazāk nozīmīga ir arī pozitīvas attieksmes tradīcija pret darbu, savstarpēja palīdzības kultivēšana jau no pirmās Dzīvās skolas dibināšanas dienas. Skolotāju un skolēnu attiecības ir draudzīgas, kas līdzinās tuvinieku savstarpējām attiecībām.
- Savstarpējās attiecības Dzīvajā skolā veicina sadarbība starp Dzīvās skolas vadību, personālu, skolēniem un vecākiem. Lielākajā daļā gadījumu šīs attiecības labvēlīgas, cieņas pilnas.
- Dzīvajā skolā ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, ar tiem iepazīstināti visi skolēni, tomēr ne visi tos ievēro. Dzīvās skolas vadība, darbinieki nekavējoties pievērš uzmanību pārkāpumiem un atbilstoši rīkojas.
- Dzīvās skolas vārdu cenšamies popularizēt ne tikai ar saviem darbiem, bet arī publicējoties. Rakstam, stāstam par sevi. Esam piedalījušies vairākos televīzijas raidījumos, intervēti radio. Par Dzīvās skolas dzīvi tiek sniegta informācija pagasta laikrakstā.
- Pārsvarā visi skolēni jūtas vienlīdzīgi neatkarīgi no dzimuma, kultūras, reliģiskās piederības, materiālā un veselības stāvokļa.

Dzīvās skolas fiziskā vide
- Finansiālo iespēju robežās regulāri veicam telpu remontus un apkārtnes sakopšanu. Dzīvās skolas vestibilus esam iekārtojuši tā, lai uzreiz pamanītu mūsu darba īpatnības, pamanītu Dzīvās skolas bērnu darbus. Darba telpās redzamās vietās izlikti bērnu darbi, lai par tiem varētu priecāties gan paši, gan Dzīvās skolas apmeklētāji. Vestibilos un Dzīvās skolas kāpņu telpā, kā arī ēdnīcā izvietotas vairāku mākslinieku gleznas, kopā 18.
- Dzīvās skolas telpu iekārtojumu esam centušies iekārtot pēc iespējas mājīgāk un tajā pašā laikā arī funkcionāli atbilstoši darbam katrā telpā. Dzīvās skolas koplietošanas telpas atbilst sanitāri higiēniskajām normām, tualetēs vienmēr ir ziepes, tualetes papīrs, dvieļi. To pašu var teikt par mācību un darbnīcu telpām. Skolēni labi pārzina visas Dzīvās skolas ieejas un izejas – tās visas Dzīvās skolas gaiteņos ar īpašām zīmēm ir uzrādītas.
- Dzīvās skolas apkārtne ar skolēnu, viņu vecāku un darbinieku darbu tiek uzturēta tīra un sakopta. Dzīvās skolas teritorijā ir spēļu laukums, šūpoļu stūrītis, speciāla atpūtas vieta, sporta laukums, augļu dārzs. Tā ir ierobežota un droša skolēniem. Dzīvās skolas piebraucamie ceļi ir vidēji labā stāvoklī, asfaltēti. Vēlams būtu paplašināt skolēnu aktīvās atpūtas iespējas, iekārtot āra aktivitāšu laukumu.

Tālākās attīstības vajadzības
- Vēlami biežāki telpu kosmētiskie remonti. Ēkai, siltuma resursu taupīšanai, būtu jāveic tās papildus siltināšana, griestu un sienu siltināšanas darbi.
- Dzīvās skolas un tās apkārtnes labiekārtošana.
- Darbs Dzīvās skolas tēla veidošanā, veicina skolēnos, vecākos un skolas darbiniekos piederības apziņu, cieņu un lepnumu par Dzīvo skolu.
Pamatojums: Dzīvās skolas telpas ir nolietojušās, grīdas segums saplaisājis, ārsienu apmetums bojāts, jaunajai ēkai nav apmetuma vispār.

4.5.3. Teritoriālās struktūrvienības „Brīvā Māras skola” pašvērtējums pamatjomā “Skolas vide”

Mikroklimats
- Brīvās Māras skolas vide, kā atzinuši vecāki, ir ģimeniska. To nodrošina labestīgā, rūpju pilnā skolotāju attieksme, vienlīdzība, godīgums un taisnīgums. Ne mazāk nozīmīga ir arī pozitīvas attieksmes tradīcija pret darbu, savstarpēja palīdzības kultivēšana jau no pirmās Brīvās Māras skolas dibināšanas dienas.
- Brīvā Māras skola kopj latviskās kultūras tradīcijas, organizējot latviešu tautas svētku svinēšanu, pieaicinot folkloras kopas un muzikantus. Svētku organizēšanā tiek iesaistīti bērni un vecāki. Uz svētku svinēšanu tiek aicināti visi interesenti.
- Lai gan latviskās kultūras ideja caurvij visu mācību procesu, Brīvā Māras skola respektē katras ģimenes reliģisko, filosofisko pārliecību, cienot arīdzan katra cilvēka nacionālo piederību.
- Brīvajai Māras skolai ir izstrādāti savi iekšējās kārtības noteikumi, ar kuriem visi vecāki ir iepazinušies un tos akceptē.
- Brīvā Māras skola labprāt uzņem ciemiņus un interesentus.

Fiziskā vide
- Brīvās Māras skolas telpas ir tīras, gaišas, siltas un mājīgi iekārtotas, kurās tiek ievēroti sanitārhigiēniskie apstākļi. Izglītojamie paši ik dienas piedalās telpu un vides uzkopšanā un sakārtošanā. Vecāki līdzdarbojas telpu uzlabošanas darbos.
- Brīvā Māras skola aktīvi un regulāri strādā pie tā, lai tiktu uzlabota apkārtējā teritorija. Vecāki labprāt palīdz un kopj Brīvās Māras skolas teritoriju, rīkojot talkas. Ir izveidots projekts Brīvās Māras skolas pagalma labiekārtošanai, sakņu dārza izveidošanai un bērnu rotaļu laukuma izveidošanai. Tiek plānots darbs pie sporta aktivitāšu laukuma izveides vasarā.

4.5.4. Teritoriālās struktūrvienības „Ikšķiles Brīvā skola” pašvērtējums pamatjomā “Skolas vide”

- Atmosfēra Ikšķiles Brīvajā skolā ir ļoti draudzīga, skolotāji un skolēni ir atvērti un izpalīdzīgi. Daudzas ģimenes ir savstarpēji iepazinušās un satiekas arī ārpus Ikšķiles Brīvās skolas nodarbībām, jo vieno kopīgas vērtības un pasaules uzskats.
- Tā kā Ikšķiles Brīvā skola atrodas ainaviskā vietā pie Daugavas, skolēni katru dienu izjūt dabas tuvumu un dzīvo saskaņā ar gadalaiku maiņu. Pēc iespējas visos laika apstākļos svinam svētkus ārpus telpām, kā arī svaigā gaisā notiek dabas zinību, mākslas, mājturības un sporta nodarbības. Atbilstoši gadalaikiem skolēni pēta apkārtnes dzīvniekus – bebrus, zaķus, dažādus putnus, stirnas –, bet ziemā pēta dzīvnieku pēdas sniegā un baro putnus.
- Sadarbojoties ar vietējiem zemniekiem, skolēni piedalās lauku darbos, tādējādi apgūstot saikni starp ēdienu šķīvī un dobē.
- Ikšķiles Brīvās skolas prioritāte ir ekoloģiskas un pašpietiekamas kopienas izveide jaunajā skolas ēkā Elkšņos. Pavasarī plānojam rīkot permakultūras (dārza ierīkošanas principi, kas pēc iespējas efektīgi izmanto pieejamos dabas resursus un vidi) seminārus vecākiem un skolēniem. Plānojam iegūtās zināšanas izmantot Ikšķiles Brīvās skolas dārza izveidē.
- Savstarpēji kooperējamies ģimeņu ietvaros ar transportu, pēc iespējas nepiesārņojot vidi ar automobiļu izplūdes gāzēm. Cenšamies izmantot velosipēdus, slēpes un iet kājām, neraugoties uz lieliem attālumiem, jo Ikšķiles Brīvā skola atrodas ārpus pilsētas centra.


4.6. Pašvērtējums pamatjomā “Resursi”

4.6.1. Drustu tautskolas pašvērtējums pamatjomā “Resursi”

- Ēka projektēta 1985. gadā, kā tipveida bērnudārzs ( projekta Nr. 212-1343.86) 95 vietām ar kopējo platību 972m2. Mācību telpas aizņem apmēram 1/3 daļu no kopplatības.
- Ir seši datori, skanēšanas, drukāšanas, pavairošanas iekārtas un iezvana pieeja internetam.
- Eksakto priekšmetu apguvei tiek izmantoti izdevniecības „Lielvārds” piedāvātie mācību līdzekļi dabas zinībās, fizikā, ķīmijā.
- Nodarbības sportā telpās, pēc vienošanos ar Drustu pagasta padomi, notiek Drustu pagasta sporta zālē un Drustu pagasta pamatskolas sporta laukumā.
- Dabas un vēstures apguvei iekārtota “Zaļā taka” dabas vērošanai un vēstures izzināšanai.
- Ir labi attīstīta nodarbību bāzē interešu izglītībai: izveidotas kokapstrādes, rotkalšanas, podniecības un aušanas darbnīcas.
- Sanitārās higiēnas telpas, tualetes atbilst bērnu skaitam. Ir atbilstošas telpas virtuvei un ēdināšanas telpas.
- Izglītības programmas realizēšanai, ēku uzturēšanai, pamatskolas darbības nodrošināšanai un citām vajadzībām līdzekļi tiek iegūti pamatā no četriem avotiem: valsts finansējuma, pašvaldības finansējuma atbilstoši normatīviem dokumentiem, skolas maksas, līdzekļiem, kas iegūtu piedaloties fondu izsludinātos konkursos, kā arī ziedojumiem. Pamatskolas finansiālie resursi katru gadu ir auguši.
- Drustu tautskola ir nodrošināta ar nepieciešamiem personāla resursiem izglītības programmas īstenošanai.
- Skolotāju darba slodze atbilst darba organizācijas vajadzībām, skolotāju pieredzei, kvalifikācijai. Pamatskolas darbinieku pienākumi, tiesības ir aprakstītas darba aprakstos.
- Nepieciešamības gadījumā Drustu tautskola piesaista psihologu, logopēdu vai citus speciālistus.
- Drustu tautskolas vadība sekmē skolotāju izglītošanos. Skolotāji sistemātiski tiek informēti par tālākizglītības iespējām un mudināti izmantot bezmaksas kursus.

Tālākās attīstības vajadzības
- Jārod finansējuma avoti Drustu tautskolas attīstībai un saimnieciskās darbības uzlabošanai.
- Nepieciešams nodrošināt ģimenes mājas bērniem, kuru ģimenes nedzīvo Drustu tautskolas tuvumā.
Nepieciešamība: Panākot skolēnu skaita pieaugumu uz kaimiņpagastu, pilsētu bērnu rēķina, veidojot tiem viesnīcas un nodrošinot viņu aprūpi visu cauru diennakti, ne tikai tiktu optimizētas vienam skolēnam nepieciešamās izmaksas, bet skolēniem rastos iespēja sociālai sadarbībai, sociālo attiecību apgūšanas nosacījumi. Rastos iespēja citu apdzīvoto vietu bērnu vecākiem izmantot alternatīvas izglītības skolu.
- Jāturpina “Zaļās takas” atjaunošanas un iekārtošanas darbus.
Nepieciešamība: Taka apliecinājusi sevi, kā ļoti labu dabas un vēstures izziņas darbnīcu ne tikai mūsu skolas skolēniem, bet arī citu republikas skolu skolēniem.
- Jāturpina darbs pie Drustu tautskolas ēku remontdarbiem un jaunu ēku projektēšanas.
Nepieciešamība: ēkas ir vecas un nolietojušās. Telpu izvietojums nav ne funkcionāli, ne enerģētiski optimāls.

4.6.2. Teritoriālās struktūrvienības „Dzīvā skola” pašvērtējums pamatjomā “Resursi”

Telpu, iekārtu un resursu nodrošinājums un izmantošana
- Ēka uzbūvēta 1885. gadā, kā pamatskola, 1934. gadā piebūvēts papildus korpuss, bet 2008. gadā uzbūvēts ēdināšanas un sporta korpuss. Mācību telpas aizņem apmēram 1/2 daļu no kopplatības.
- Dzīvās skolas uzturēšanas izdevumi pilnībā gulstas uz biedrības pleciem. Pašvaldības skolai likvidējoties, daļa labāko mēbeļu un materiāltehniskās bāzes no Dzīvās skolas telpām tika izvestas un nodotas citu novada skolu rīcībā. Mēbeles nav pilnībā atbilstošas esošajām vajadzībām, tās daudzviet ir morāli novecojušas.
- Telpas lielākajā daļā atbilst mācību procesa nodrošināšanai, skolotāju un skolēnu prasībām.
- Telpu izmantojums racionāls, bet ir nepieciešamība pēc plašāka informātikas kabineta, meiteņu mājturības kabineta.
- Ir informātikas mācībai izveidots datorkabinets ar 12 datoriem, kuri saslēgti vienotā tīklā vēl ar diviem citiem Dzīvās skolas datoriem. Ir skanēšanas, drukāšanas, pavairošanas iekārtas un internets.
- Eksakto priekšmetu apguvei tiek izmantoti izdevniecības „Lielvārds” piedāvātie mācību līdzekļi dabas zinībās, fizikā, ķīmijā, kā arī mācību uzdevumi no maksas interneta resursa uzdevumi.lv.
- Nodarbības sportā notiek kā sporta zālē, tā arī sporta stadionā. Skolēniem pieejamas dušas.
- Dabas zinību, bioloģijas, ķīmijas apguvei iekārtota atsevišķa klase, kas aprīkota ar dažādiem palīgmateriāliem un iekārtām.
- Ir labi attīstīta nodarbību bāzē interešu izglītībai: izveidotas kokapstrādes, floristikas, podniecības darbnīcas.
- Sanitārās higiēnas telpas, tualetes atbilst bērnu skaitam. Ir atbilstošas telpas virtuvei un ēdināšanas telpas.

Dzīvās skolas finansu resursu nodrošinājums un izmantošana
- Izglītības programmas realizēšanai, ēku uzturēšanai, Dzīvās skolas darbības nodrošināšanai un citām vajadzībām līdzekļi tiek iegūti pamatā no četriem avotiem: valsts finansējuma, pašvaldības finansējuma atbilstoši normatīviem dokumentiem, skolas maksas, līdzekļiem, kas iegūtu piedaloties fondu izsludinātos konkursos, kā arī ziedojumiem.
- Finanšu līdzekļi tiek izmantoti atbilstoši Dzīvās skolas vajadzībām un prioritātēm un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Personāla nodrošinājums
- Dzīvā skola ir nodrošināta ar nepieciešamiem personāla resursiem izglītības programmas īstenošanai.
- Skolotāju darba slodze atbilst darba organizācijas vajadzībām, skolotāju pieredzei, kvalifikācijai. Dzīvās skolas darbinieku pienākumi, tiesības ir aprakstītas darba aprakstos.
- Dzīvās skolas pedagoģiskā personāla izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvo aktu prasībām. Vairāki skolotāji apguvuši augstāko izglītību papildus priekšmetu mācīšanai. Skolotāji piedalās dažādās aktivitātēs Dzīvajā skolā un ārpus tās.

Dzīvās skolas personāla nodarbinātības efektivitāte
- Par Dzīvās skolas darbinieku nodarbinātības efektivitāti atbild Dzīvās skolas direktore un to uzrauga skolas dibinātāji. Dzīvā skola ir maza un tāpēc ir tikai divas vadības personas un tie ir Dzīvās skolas direktore un projektu vadītājs, kas vada saimnieciskās un finansu lietas. Dzīvās skolas direktore ir arī pamatskolas dibinātāja, tātad šobrīd galvenā ieinteresētā persona. Taču ieinteresēti Dzīvās skolas darbā šobrīd ir arī skolotāji, skolēni un skolēnu vecāki. Tam par pierādījumu visu ieinteresētais darbs Dzīvās skolas labā, kopīgi izstrādātā Dzīvās skolas vīzija. Neraugoties uz esošo privāto statusu, Dzīvajā skolā daudzus jautājumus lemj koleģiāli, savstarpēji saskaņoti, ieinteresēti.
- Visu Dzīvās skolas darbinieku pienākumi, tiesības un atbildība noteikta amatu aprakstos. Slodzes starp skolotājiem sadalītas optimāli, ievērojot pamatskolas īstenoto izglītības programmu prasības, skolotāju pieredzi, kvalifikāciju un pamatskolas specifiku.
- Dzīvās skolas vadība zina katra skolotāja darba pieredzi, profesionālo kompetenci un stiprās puses.

Personāla attīstība
- Dzīvās skolas vadība sekmē skolotāju izglītošanos. Skolotāji sistemātiski tiek informēti par tālākizglītības iespējām un mudināti izmantot Izglītības pārvaldes un citur organizētos kursus, seminārus.
- Skolotāji piedalās tālākizglītības programmās atbilstoši normatīvajos dokumentos noteiktajām prasībām, pamatskolas prioritātēm un vajadzībām.
- Dzīvajā skolā ir sistematizēta informācija par katra skolotāja tālākizglītību. Tālākizglītības vajadzības tiek regulāri pārskatītas.

Tālākās attīstības vajadzības
- Dzīvā skola meklē neatkarīgus un regulārus finansējuma avotus. Šis darbs pagaidām rezultātu nav devis, bet ar lielāku neatlaidību ir turpināms, jo esošie finansu līdzekļi nedod attīstības iespējas.
Pamatojums: Dzīvās skolas direktori jāatslogo no grāmatvedības, lietvedības un saimnieciskā darba. Skolotājiem jāsamaksā atbilstoši reālam darbam.
- Mācību telpas mājturībā un tehnoloģijās zēniem un meitenēm, informātikā.
- Nepieciešams iekārtot internātu bērniem.
Pamatojums: Dzīvajā skolā mācas vairāki bērni, kuri ir spiesti katru dienu atgriezties mājā, kur ir antisociāli apstākļi. Šie bērni meklē jebkuru iemeslu, lai pēc iespējas ilgāk varētu uzturēties Dzīvajā skolā un nebūtu jāatgriežas mājās. Internāts dotu iespēju šiem bērniem vismaz darba nedēļas laikā dzīvot normālos apstākļos un nepiedzīvot nepārtrauktu stresu. Jau šobrīd vairāki citos pagastos un novados dzīvojošu bērnu vecāki izteikuši vēlmi mācīties Dzīvajā skolā. Panākot skolēnu skaita pieaugumu uz kaimiņpagastu, pilsētu bērnu rēķina, veidojot tiem viesnīcas un nodrošinot viņu aprūpi visu cauru diennakti, ne tikai tiktu optimizētas vienam skolēnam nepieciešamās izmaksas, bet skolēniem rastos iespēja kontaktēt Dzīvās skolas sienās ar saviem vienaudžiem – tas pašreiz ir Dzīvās skolas lielākais trūkums no skolēnu viedokļa, un tas ir saprotams.

4.6.3. Teritoriālās struktūrvienības „Brīvā Māras skola” pašvērtējums pamatjomā “Resursi”

Iekārtas in materiālais nodrošinājums
- Brīvā Māras skola nomā telpas no privātā īpašnieka, līgums ir noslēgts uz 10 gadiem ar iespēju līgumu pagarināt. Brīvās Māras skolas telpu platība kopējā platība ir 150 m2, kas paredzēts 25 bērniem un iekārtojums atbilst īstenojamo programmu specifikai un izglītojamo skaitam.
- Izglītojamie tiek nodrošināti ar mācību procesā nepieciešamajiem materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem, kuri tiek plānoti savlaicīgi un iegādāti regulāri.
- Kopīgi ar izglītojamajiem ir izstrādāti noteikumi un kārtība kā lieto biblitoēku, kā uztur kārtību telpās, kā saudzīgi izturas pret Brīvās Māras skolas inventāru un mācību materiāliem.
- Izglītojamajiem ir brīva piekļuve mācību bāzei.
- Brīvā Māras skola aktīvi veic brīvdabas pedagoģiju, tāpēc sporta nodarbības notiek brīvā dabā saskaņā ar dabas cikliem. Tiek plānots izveidot dabas takas un laukumu fiziskā spēka stiprināšanai un sporta aktivitātēm brīvā dabā.
- Sanitārās higiēnas telpas, tualetes atbilst bērnu skaitam.
- Ir iekārtota vieta, kur izdalīt klāt pievesto ēdienu no ekoloģiskā virtuves ‘’Ecocatering’’
- Izglītības programmas realizēšanai, ēku uzturēšanai, Brīvās Māras skolas darbības nodrošināšanai un citām vajadzībām līdzekļi tiek iegūti pamatā no četriem avotiem: valsts finansējuma, pašvaldības finansējuma atbilstoši normatīviem dokumentiem, skolas maksas, līdzekļiem , kas iegūtu piedaloties fondu izsludinātos konkursos, kā arī ziedojumiem. Brīvās Māras skolas finansiālie resursi no mācību gada sākuma ir auguši, pateicoties īpašam finanšu meklējuma darbam.

Personālresursi
- Brīvajai Māras skolai ir nepieciešamais personāls ar atbilstošo izglītību, lai varētu realizēt izglītība programmas.
- Brīvā Māras skola vadība sekmē skolotāju izglītošanos. Skolotāji sistemātiski tiek informēti par tālākizglītības iespējām un mudināti izmantot izglītības pārvaldes un citur organizētos kursus, seminārus. Skolotāji dalās ar citiem kursos iegūtajā pieredzē.

4.6.4. Teritoriālās struktūrvienības „Ikšķiles Brīvā skola” pašvērtējums pamatjomā “Resursi”

Iekārtas in materiālais nodrošinājums
- Ikšķiles Brīvā skola šobrīd nomā telpas no privātā īpašnieka uz 25 gadiem, un ir jau noslēgts līgums uz 10 gadiem ar pašvaldību par vēsturiskās Elkšņu pamatskolas ēkas 1. stāva bez maksas lietošanu.
- Šobrīd Ikšķiles Brīvās skolas telpu platība kopējā platība ir 388 m2, kas paredzēts 50 bērniem un iekārtojums atbilst īstenojamo programmu specifikai un izglītojamo skaitam.
- Ikšķiles Brīvā skola plāno izveidot sporta laukumu un ir iesniegts projekts sporta laukuma izveidei Lauku atbalsta dienestā.
- Lauku atbalsta dienestā ir apstiprināts projekts par mūzikas un mākslas centra izveidi Ikšķiles Brīvajā skolā Ls 5000 apmērā. Tiks iegādāti 82 etnogrāfiskie mūzikas instrumenti un keramikas apdedzināšanas krāsns.
- Ikšķiles Brīvās skolas darbības nodrošināšanai un citām vajadzībām līdzekļi tiek iegūti pamatā no sekojošiem avotiem: valsts finansējuma, pašvaldības finansējuma atbilstoši normatīviem dokumentiem, vecāku līdzmaksājuma, līdzekļiem, kas iegūtu piedaloties fondu un dažādu institūciju izsludinātos projektu konkursos, kā arī ziedojumiem.
- Liels izaicinājums Ikšķiles Brīvajai skolai ir pašvaldības uzticētā Elkšņu vēsturiskās pamatskolas ēka. Esam sākuši pētīt tās arhitektoniski māksliniecisko un vēsturisko vērtību: skolu šajā vietā 17.gs. dibinājuši zviedri. Kā izrādās tas ir viens Latvijas izglītības sistēmas (tieši meiteņu skolas) pirmsākumiem. Februāra vidū rīkosim projekta „Elkšņu skola laiku griežos” noslēgumu.


4.7. Pašvērtējums pamatjomā “Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana”

- Pamatskolas direktors un teritoriālo struktūrvienību direktori vienlaicīgi ir arī dibinātāji.
- Pamatskolas dibinātāji ir arī pamatskolas skolēnu vecāki – pakalpojuma ņēmēji vienlaicīgi ir arī tā organizētāji un devēji (abpusēji ieinteresētas personas, skolēnu vecāku un pamatskolas sadarbības ideāls).
- Pamatskolas dibinātāji ir kopā izstrādājuši pamatskolas koncepciju – mērķi un principus, uz kuriem pamatskola balstīsies savā ikdienas darbā un attīstība (kopdarbs, sadarbība).
- Pamatskolas lietvedības, grāmatvedības un darba drošības jautājumi tiek risināti sadarbojoties un centralizēti.
- Lietvedības, grāmatvedības un darba drošības jautājumi tiek risināti labā profesionālā līmenī.
- Pamatskolas attīstības ideju ģenerēšanā, realizēšanā ir iesaistīts liels skaits cilvēku.
- Pamatskola savā pedagoģiskajā darbībā cenšas izmantot jaunākās atziņas pedagoģijā, psiholoģijā, socioloģijā.
- Pamatskola veidojas zinātnisko resursu bāze, kas pedagoģiskos jautājumus var risināt zinātniskā līmenī – šobrīd ir trīs maģistri, viens mācās maģistratūrā un viens ir zinātniskā grāda pretendents. Ir laba sadarbība ar Daugavpils universitātes zinātniekiem.
- Pamatskolas teritoriālās struktūrvienības uzskatāmas par atsevišķām, patstāvīgām, nelielām skolām, kuras dinamiski var pielāgoties jaunām, inovatīvām iespējām, risinājumiem kā mācību darbā organizācijā tā saimnieciskā darbībā.
- Pamatskolas statūtos apstiprinātā teritoriālo struktūrvienību direktoru patstāvība dod iespēju radošai jebkura veida darbībai katrā no teritoriālajām struktūrvienībām.
- Veiksmīga un abpusēji ieinteresēta novadu pašvaldību sadarbība ar pamatskolu un tās teritoriālajām struktūrvienībām (finansiāli un materiāli sakārtota).
- Sadarbība ar novadu skolas darbu organizatoriem (novadu izglītības pārvaldēm) – informācija, pedagogu izglītošana, kursi, konferences un tamlīdzīgi.
- Regulāras konsultācijas ar Valsts izglītības kvalitātes dienesta darbiniekiem.
- Pamatskolai ir ilgstoša darba pieredze (18 gadi) alternatīvas skolas statusā.

Tālākās attīstības vajadzības
- Ir jāpopularizē pamatskola (turpināt darbu ar masu mēdijiem, popularizēt pamatskolas teritoriālo struktūrvienību mājas lapas).
- Jāveido humānās pedagoģijas neklātienes skolu skolotājiem un citiem interesentiem.
- Jāveido arvien jaunas teritoriālās struktūrvienības.
- Jāveido īpaša kopīga pamatskolas teritoriālo struktūrvienību darba grupa projektu izstrādei un realizācijai.
- Projektēt un organizēt pamatskolas teritoriālo struktūrvienību kopīgus pasākumus sportā un kultūrā.
- Turpināt darbu pie pamatskolas simbolikas.
- Realizēt mūžizglītības ideju attīstot jaunus virzienu pieaugušo un bērnu izglītībā, piemēram, bērnu agrīnā audzināšana (prenetālā audzināšana), tas ļautu piesaistīt daļu gan topošās, gan esošās māmiņas.
Nepieciešamība: sabiedrībā pieaugusi interese par alternatīvas izglītības skolām.

4.7.1. Teritoriālās struktūrvienības „Dzīvā skola” pašvērtējuma papildinājums pamatjomā “Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana”

Dzīvās skolas darba vērtēšana
- Dzīvās skolas pašvērtēšana balstīta uz informāciju, ko Dzīvās skolas vadība saņēmusi no likvidētās Praviņu pamatskolas darbinieku, dokumentu, sociālo darbinieku u.c. informācijas avotiem, salīdzinot to ar tagadējo situāciju, kā arī izvērtējot paveikto darbu pirmajā mācību pusgadā.
- Rezultātu iegušanai tiek izmantota mācību rezultātu analīze, iekšējā kontrole, skolotāju pašvērtējumi, anketēšanas un citas metodes, kuras spēj sniegt objektīvu un pamatotu informāciju. Dzīvajā skolā ir labvēlīga sadarbības vide, kas veicina darbinieku iesaistīšanos Dzīvās skolas darba vērtēšanā.

Dzīvās skolas vadības darba kvalitāte
- Dzīvajā skolā ir visa obligātā dokumentācija. Tā izstrādāta, demokrātiski apspriežot, un atbilstoši likumu un normatīvo aktu prasībām.
- Dzīvās skolas darba izvērtēšanā piedalās Dzīvās skolas darbinieki, skolēni un vecāki. Vērtēšanā iegūto informāciju izmanto tālākā Dzīvās skolas darba plānošanā.

4.7.2. Teritoriālās struktūrvienības „Brīvā Māras skola” pašvērtējuma papildinājums pamatjomā “Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana”

Iestādes darba pašvērtēšana, attīstības plānošana
- Brīvā Māras skola strādā pie pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas kritēriju izveides. Pašlaik pedagogu darba kvalitāte tiek vērtēta vērojot vai piedaloties pedagogu vadītajās nodarbībās. Ieteikumu formā tiek veicināta pedagogu pašpilnveide un mācību darbā pieļauto nepilnību labošana, maksimāli cenšoties akcentu likt uz pozitīvo vērtējumu un izceļot sasniegumus mācību darbā.
- Ik nedēļas pedagogu plānošanas sapulcēs pedagogi izvērtē arī savu darbību un izvirzīto mērķu rezultātus, tas notiek sarunu veidā, kur katram ir iespēja dalīties savā pieredzē un uzklausīt kolēģa ieteikumus. Savu pašanalīzi katrs pedagogs veic savos personīgajos pierakstos, kurus vēlāk izmanto, lai sagatavotu sava darba izvērtējumu pedagoģiskās padomes sēdē.
- Izglītojamo mācību sasniegumus pedagogs fiksē savos pierakstos un sakrāto informāciju vēlāk izmanto bērnu liecībās.
- Pedagoģiskās padomes sēdēs tiek izvērtētas pedagoģiskās darbības stiprās un vājās puses, kā arī veidots attīstības plāns nākamajam mācību pusgadam, apstprinot materiāltehniskās bāzes nepieciešamību plāna realizācijai.

Iestādes vadības darbs un personāla pārvadība
- Izglītības iestādē dokumenti tiek kārtoti atbilstoši izstrādātajai lietu nomenklatūrai.
- Vadība regulāri ik nedēļu rīko sanāksmes, lai pārrunātu un plānotu savu darbību. Par saviem lēmumiem vadība informē vecākus elektroniski ik mēneša izdevumā – ‘’Ziņas no Brīvā Māras Skola’’
- Vadība tiekas ar vecākiem un interesentiem, iepriekš vienojoties par individuālo tikšanās laiku.
- Brīvajā Māras skolā ir izveidota Pedagoģiskā un metodiskā padome, kurā piedalās visi struktūrvienības pedagogi. Padomes darbību nosaka pamatkolas nolikums un šīs komisijas nolikums. Padomes darbības mērķis ir paaugstināt Brīvās Māras skolas izglītības darba kvalitāti. Padome tiek sasaukta vismaz 2 x gadā, darba kārtības jautājumi tiek fiksēti protokolā.
- Brīvās Māras skolas pedagogi aktīvi iesaistās Brīvās Māras skolas Saules Gada programmas izstrādē un adaptācijā, regulāri pārrunājot tēmu realizāciju un analizējot izmantoto metožu efektivitāti. Ir plānots to pilnībā ieviest un licenzēt pēc 2 gadu adaptācijas perioda.
- Brīvajā Māras skolā ir izveidota sava Pamatskolas padome, kuru veido vecāki, pedagogi un vadības pārstāvji, sadarbības nodrošināšanai starp pamatskolas izglītības iestādi, pašvaldību, vecākiem un sabiedrību, kura tiek sasaukta 2 reizes gadā. Pamatskolas darbību nosaka nolikums, kas izdots saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 13. pantu. Darba kārtības jautājumi tiek fiksēti protokolā.
- Pedagogu darba slodzes ir noformētas atbisltoši normatīvo aktu prasībām.

Iestādes sadarbība ar citām institūcijām
- Brīva Māras skola regulāri tiekas ar citām struktūrvienībām un dibinātāju kopīgajās kopsapulcēs un valdes sēdēs.
- Ir izveidojusies sadarbība ar tuvākajām pašvaldībām, no kurām nāk bērni Brīvajā Māras skolā, t.i. Rīgas pašvaldība, Mārupes pašvaldība, Babītes pašvaldība.
- Brīvā Māras skola veido sadarbību ar uzņēmējiem, lai bērni varētu iepazīties ar praktisko darbību. Uzņēmumu labprāt uzņem mūsu audzēkņus.
- Brīvajai Māras skolai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Bišumuižas bibliotēku, kuru bērni izglītības procesa ietvaros apmeklē ik pa divām nedēļām.
- Tiek meklēti sadarbības partneri ārpus Latvijas robežām, lai bagātinātu metodisko bāzi un veicinātu Brīvās Māras skolas atpazīstamību.


5. Citi sasniegumi
(pamatskolai svarīgais, specifiskais)

5.1. Teritoriālās struktūrvienības „Ikšķiles brīvā skola” citi sasniegumi

Par sasniegumiem runāt vēl grūti, jo 3 mēnešus sākam konsekventi pildīt iecerēto. Līdz novembrim bijām sava ceļa meklējumos. Meklējumu periods Ikšķiles Brīvajai skolai bija ļoti svarīgs, jo sapratām, kas esam un uz kurieni gribam iet. Kā jau Ikšķiles Brīvās skolas izveides sākumā – balstāmies uz humāno pedagoģiju, Jēnas plānu (individuāla pieeja katram skolēnam) un tradicionālās kultūras apgūšanu. Bez tam Ikšķiles Brīvās skolas specifika – franču valoda pēc FIP metodes (integrēta franču valodas apmācība jau no bērnu dārza vecuma, to iesaistot citos priekšmetos). Guvām pat Izglītības ministrijas atbalstu, jo mums piešķīra Ls 3000 projektam ”Matemātika un māksla franciski, izmantojot FIP metodi un Francijas izglītības sistēmas pieredzi”. Pēc projekta realizācijas sapratām, ka Ikšķiles Brīvajai skolai vajag turpināt strādāt tādā pašā veidā – franču valodas un matemātikas skolotājas, piemēram, piektdienās strādā paralēli/bilingvāli – tātad reizi nedēļā notiek bilingvālā apmācība. Lai matemātikas skolotājs varētu realizēt individuālo darbu, tajā pašā laikā ar bērniem strādā franču valodas skolotājs, izmantojot matemātikas interneta mājas lapas franciski.
Liels sasniegums mācību darba labākā organizēšanā ir ieskaišu grāmatiņu ieviešana. Tas pat mobilizē skolotāju darbu nekā skolēnu, jo skolotājam ieskaišu grāmatiņās jāraksta apgūtā viela pēc standarta, tādā veidā Ikšķiles Brīvā skola garantē standarta apguvi.
Vēl viens virziens, kas izkristalizējies Ikšķiles Brīvajā skolā – sadarbība ar Eiropu un pasauli. Mēģinām iesaistīties Comenius projektos un izmantojam jebkuru iespēju uz Ikšķiles Brīvo skolu aicināt ārzemju viesus – Ikšķiles Brīvajā skolā jau viesojušies: Šveices fotogrāfs, pagājušajā mācību gadā viens, šajā gadā – jau trīs skolēni no Francijas, kas palīdzēja vadīt nodarbības. Tas ļauj bērniem uzlabot savas svešvalodu prasmes, iepazīt citu tautu kultūru un citiem prezentēt savas tradīcijas un tautas kultūru.

5.2. Teritoriālās struktūrvienības „Dzīvā skola” citi sasniegumi

- Jau pirmajā Dzīvās skolas pastāvēšanas semestrī ir būtiski uzlabojušās skolēnu sekmes. 6 skolēni, kas iepriekš katrā semestrī uzrādījuši vismaz vienu nesekmīgu atzīmi, 2011./2012 mācību gada 1.semestri pabeidza bez nevienas nesekmīgas atzīmes. 8 skolēni, kuri iepriekš semestri beiguši ar vairākām nesekmīgām atzīmēm, 1.semestri beiguši ar vienu nesekmīgu atzīmi. Vairāki skolēni ir būtiski uzlabojuši kopējo sekmīgumu, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1.semestri.
- 1.semestrī ir būtiski samazinājies neataisnoto kavējumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējā mācību gada 1.semestri. Bērni vecāki ziņo, ka bērni ar prieku iet uz Dzīvo skolu, atšķirībā no citiem gadiem.
- Salīdzinot ar mācību gada sākumu, acīmredzami samazinājies disciplīnas pārkāpumu skaits.
- Skolēni vairāk izrāda pašiniciatīvu un labprāt aktīvi iesaistās Dzīvās skolas ikdienas darba organizēšanā.
Minētie sasniegumi liecina, ka līdz šim izvēlētā Dzīvās skolas darbības stratēģija un taktika ir pozitīvus rezultātus nesoša. Jāturpina iesāktais darbs, jāpilnveido darba metodes.


6. Turpmākā attīstība
(balstīta uz pašnovērtējumā iegūtajiem secinājumiem)

- Izglītības programmas saskaņošana ar jauniem mācību standartiem, jauno programmu apguve.
- Pedagogu sagatavošana humānās pedagoģijas praktiskai realizācijai.
- Inovatīvu mācību metožu apguve.
- Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas meistarības pilnveidošana.
- Pedagogu izglītošana par izmaiņām mācību saturā.
- Pedagogu tālākā kvalifikācijas celšana un meistarības pilnveidošana.
- Jāveido sadarbība ar līdzīgām skolām Baltijas un Ziemeļvalstu skolām pedagoģiskās pieredzes apmaiņai, iegūšanai darbā ar jaukta vecuma skolēnu grupām.
- Jāveicina skolotāju zinātniskā darbība.
- Jāveicina skolotāju piedalīšanos vietēja un starptautiska mēroga konferencēs.
- Pamatskolas mājas lapā jāizveido neklātienes humānās pedagoģijas skola.
- Mācību procesa individualizācija un diferenciācija izglītības kvalitātes paaugstināšanai.
- Aktīvāk vecākiem ir jāskaidro pamatskolas ideāli un mērķi, panākot, ka vecāki kļūst par pamatskolas kopienas aktīviem dalībniekiem.
- Jāturpina attīstīt skolēnu pašizvērtēšanas prasmi.
- Jāturpina attīstīt skolēnu pašizpēte.
- Jāturpina darbs pie vecāku un skolotāju veiktās bērna izpētes pilnveidošanu.
- Jāturpina pilnveidot „skolotāja palīga” institūtu, iepazīstinot skolēnus ar pedagoģisko principu pamatiem.
- Jāturpina darbs pie skolotāju tālākizglītošanas un profesionalās pilnveides.
- Jāizglīto vecāki par dažādajām mācību darba metodēm, tā veicinot viņu izpratni par izglītības procesu.
- Jāveicina skolēnu pašapziņas celšanos un pamatskolas popularizāciju sabiedrībā aktīvāk izmantojot skolēnu darbu izrādīšanas iespējas.
- Jāveicina skolēnu interaktīvo, tehnisko un informācijas tehnoloģiju izmantošana mācīšanās procesā.
- Jāaktualizē mācību un izziņas ekskursiju loma.
- Jāaktivizē skolēnu zinātniski pētnieciskā darbība.
- Jāaktivizē starpskolu skolēnu sadarbība starp Latvijas skolām, kā arī radnieciskām Baltijas un Ziemeļvalstu skolām.
- Jāaktivizē skolēnu piedalīšanās starptautiskos skolēnu pasākumos.
- Pastiprināti strādāt virzienā bērns – sabiedrība. (atrast paņēmienus kā neitralizēt masu mēdiju negatīvo ietekmi.
- Pastiprināti integrēt mācību priekšmetos pamatskolas ētikas kodeksā ieliktās iezīmes.
- Pastiprināt vispārcilvēcisko vērtību apgūšanu.
- Pētīt bērna atvēršanas iespējas, meklējot korelāciju jau esošos pētījumos un padziļināt skolotāju zināšanas bērnu izpētes jautājumos.
- Pastiprināt bērna ievadīšanu dabas vidē, attīstot dabas takas ideju, izpētot Latvijas „zaļo” skolu un Skandināvu brīvdabas pedagoģijas pieredzi.
- Paplašināt darbu ar vecākiem. Regulāri organizēt vecāku un pamatskolas skolotāju savstarpējās pieredzes apmaiņas seminārus.
- Orientēt bērnus uz atbildības uzņemšanos par nākotnes sabiedrību.
- Ir jāpopularizē pamatskola (turpināt darbu ar masu mēdijiem, popularizēt pamatskolas teritoriālo struktūrvienību mājas lapas).
- Jāveido humānās pedagoģijas neklātienes skolu skolotājiem un citiem interesentiem.
- Jāveido arvien jaunas teritoriālās struktūrvienības.
- Jāveido īpaša kopīga pamatskolas teritoriālo struktūrvienību darba grupa projektu izstrādei un realizācijai.
- Projektēt un organizēt pamatskolas teritoriālo struktūrvienību kopīgus pasākumus sportā un kultūrā.
- Turpināt darbu pie pamatskolas simbolikas.
- Realizēt mūžizglītības ideju attīstot jaunus virzienu pieaugušo un bērnu izglītībā, piemēram, bērnu agrīnā audzināšana (prenetālā audzināšana), tas ļautu piesaistīt daļu gan topošās, gan esošās māmiņas.

6.1. Drustu tautskolas turpmākās attīstības papildinājums

- Veikt neizremontēto telpu kosmētiskos remontus. Drustu tautskolas ēkām, kurām nav veikti siltināšanas darbi, siltuma resursu taupīšanai, būtu jāveic logu nomaiņa, griestu un sienu siltināšanas darbi.
- Drustu tautskolā veikt ēdnīcas kompleksa remontu, nodrošinot to ar modernām ēdienu sagatavošanas tehnoloģiskām iekārtām.
- Paplašināt skolēnu aktīvās atpūtas iespējas, Drustu tautskolā iekārtot sporta laukumu.
- Radīt iespēju skolēnu fiziskām aktivitātēm starpbrīžos nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumos, izveidojot īpašas fizisko aktivitāšu joslas, telpas.
- Jārod finansējuma avoti Drustu tautskolas attīstībai un saimnieciskās darbības uzlabošanai.
- Nepieciešams nodrošināt ģimenes mājas bērniem, kuru ģimenes nedzīvo Drustu tautskolas tuvumā.
- Jāturpina “Zaļās takas” atjaunošanas un iekārtošanas darbus.
- Jāturpina darbs pie Drustu tautskolas ēku remontdarbiem un jaunu ēku projektēšanas.

6.2. Teritoriālās struktūrvienības „Ikšķiles Brīvā skola” turpmākās attīstības papildinājums

- Veidot kontaktus ar ārzemēm, nodrošinot iespēju nākotnē savus audzēkņus (arī citu teritoriālo struktūrvienību) vest uz citām valstīm, ar ko sadarbosimies.
- Veidot Ikšķiles Brīvajā skolā laikmetīgu un mūsdienīgu materiāli tehnisko bāzi.
- Pretendēt uz iepirkumu konkursiem par sporta laukumu izveidi, par dabaszinātņu kabinetu izveidi utt.

6.3. Teritoriālās struktūrvienības „Dzīvā skola” turpmākās attīstības papildinājums

- Vēlami biežāki telpu kosmētiskie remonti. Ēkai, siltuma resursu taupīšanai, būtu jāveic tās papildus siltināšana, griestu un sienu siltināšanas darbi.
- Dzīvās skolas un tās apkārtnes labiekārtošana.
- Darbs Dzīvās skolas tēla veidošanā, veicina skolēnos, vecākos un skolas darbiniekos piederības apziņu, cieņu un lepnumu par Dzīvo skolu.
- Dzīvā skola meklē neatkarīgus un regulārus finansējuma avotus. Šis darbs pagaidām rezultātu nav devis, bet ar lielāku neatlaidību ir turpināms, jo esošie finansu līdzekļi nedod attīstības iespējas.
- Mācību telpas mājturībā un tehnoloģijās zēniem un meitenēm, informātikā.
- Nepieciešams iekārtot internātu bērniem.

6.4. Teritoriālās struktūrvienības „Brīvā Māras skola” turpmākās attīstības papildinājums

- Organizēt un vadīt seminārus vecākiem par mācību procesu Brīvajā Māras skolā un viņu līdzdalību tajā.
- Veidot stacionāras darbnīcas, lai realizētu Brīvās Māras skolas filozofisko un praktisko ideju.